16.augusts 2018
Ir izplānots maršruts, bet nav domā cieši pie tā pieturēties. Ja ripos labi, kā saka: "pa vējam", tad varam ko paķert klāt, ja ne, tad atmest samazinot kilometru skaitu.
Vienu zinām droši-pāri simtam būs!
Līdz Kandavai Edijs mūs transportē ar auto.
No Kandavas pusē pavadītajām vasarām, darbojoties jauniešu velo nometnēs kā velo instruktorei, palikušas gaišas un feinas atmiņas, tāpēc šajā virziena ir braukts vairākkārt. Arī ar draugiem.lv domubiedru grupu "Vispasaules velomāni", ko izveidoju 2005.gadā, bet 2007.gadā izdzēsu. Vienmēr ir gribējies kaut ko organizēt riteņošanas jomā, kopš sāku ar velo ceļot 2005.gada februarī.
Izbraukājam LVV2018 kontrolpunktus Kandavā-Kandavas vecpilsēta, Livonijas ordeņa pilsdrupas, pulvertornis, Kandavas estrāde un vides objekti.
Pēc tam dodamies Rūmenes virzienā. Rūmenes muiža celta 19.gs. neogotikas stilā, atrodas ezera krastā un to ieskauj 7ha liels ainavu parks. Tagad te ir Rīgas pieczvaigžņu viesnīcas Hotel Bergs lauku rezidence. Muiža atrodas pakalnā un tās gala fasādi ar zemāk esošo parku savieno kāpnes. Kopējā muižas ansambļa platība ar 12 pieguļošajām ēkām savulaik veidojusi vairāk nekā 700ha plašu teritoriju.
Pēc Rūmenes nolemjam ripināt pa taisno (pēdējo reizi ripināts pa taciņu 2008.gada vasarā). Upīte pārplūdusi, bet noteikti pārbrienama, taču pamanām pussagruvušu tiltiņu-mēs to varam!
Nākamais apskates objekts ir Cēres muiža, kas arī bijusi bruņinieku muiža, kas izveidojusies 1352.gadā no senā Rīgas Heinriha lēņa.
19.gs.60.gados veikta Cēres muižas klacisisma stilā celtās divvstāvu kungu mājas pārbūve. 20.gs. sākumā muižai piederēja 1022ha zemes, divas pusmuižas (Baltklāvu un Liliju piemuižas), krogs un 19 zemnieku mājas. Muižā bija arī pienotava, siernīca, vējdzirnavas, darvas dedzinātava.
Mūsdienās muižas ēkā atrodas skola.
Tālāk ripinām pa grants ceļu uz Okles muižu. 2006.gadā atradām, ieaugusi krūmājos. Muižas ēku var atrast pēc lielajiem kokiem pie iebraucamā ceļa. Dzirdam suņa rejas, kas tuvojas. Nobildējam galveno ēku.
Okles muiža kā Livonijas ordeņa lēnis pastāvējusi jau pirms 1499.gada. Muižas ēkas un iedzīve pilnībā gāja boja ugunsgrēkā ap 1758.gadu, ap 1860.gadu ēka pārbūvēta un ieguvusi neogotisku frontonu. 1912.gadā muižas kungu mājā tika ierīkota vācu pamatskola, kas darbojās līdz vācu izceļošanai no Latvijas 1939.gadā.
Ceļš mūs ved arī garām Strazdes bērnu nama ēkai. Atkal izripinām uz Ventspils šosejas tieši pie Strazdes luterāņu baznīcas. Nolemjam paēst. Kafejnīca "Serpentīns".
Kad lieliskais ēdiens mazliet nosēdies, dodamies Strazdes virzienā. Strazdes muižas kungu māja celta 19.gs.sākumā. Muižas teritorijā bijusi kalte, spirta brūzis (1886), kalpu mājas, saimniecības ēkas, klēts un ainavu parks ar vērtīgām introducēto koku sugām un lapegļu audzi. Gadu gaitā muižas ēku komplekss papildināts ar vairākā jaunām ēkām un saimniecības būvēm. Muižas centrālā ēka ir divstāvu garenbūve ar cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem.
Muižas ēkā no 1922.gada līdz 2009.gadam atradās Strazdes pagasta skola. Tagad šeit atrodas brīvā laika pavadīšanas centrs.
Talsi ir mūsu nākamais mazais mērķītis. Pa ceļam jāiebrauc apskatīt Kamparkalns.
Jau kādu laiku atpakaļ biju plānojusi izbraukāties pa vecās mammas jaunības vietām. Stende, Pastende, selekcijas stacija. Tad nu plānojot maršrutu ieplānoju iebraukt arī šeit.
Pastende. Ordeņa mestrs 1288.gadā Pastendi izlēņo kādam Helmerdam. 1406.gadā tā pieder Didriham no Talsiem, bet no 1476.g-1920.g muiža pieder Hānu dzimtai. 1858.gadā dibināja skolu. Muižas apbūve šajā vietā veidojusies sākot ar 17.gs. 18.gs izveidots noslēgts saimniecības pagalms, kuru ieskāva stallis, klēts, kalpu māja, saimniecības ēkas un mūra žogs ar vairākiem vārtiem. Aiz dzirnavu dīķā izveidots regulārs dārzs ar liepu alejām un rindām. Parks paplašināts, veidojot ainavu parku ar pastaigu celiņiem. 2.pasaules kara laikā muižā atradusies koncentrācijas nometne, vēlāk-vācu karaspēka slimnīca. No 1945.gada pilī ir Pastendes pamatskola.
Uz Pastendi no Ozolniekiem pārvācies arī moto sporta muzejs.
Stendes muiža/Dižstende. Senākā celtne ir 16.gs sākumā būvētā vecās pils ēka-kādreiz nocietinātās pils dzīvojamais korpuss. Jaunā muižas kungu māja celta 18.gs.beigās, pārbūvēta 19.gs sākumā ar klasicisma stila iezīmēm. Pretī pilij atrodas viens no labākajiem klasicisma stilā būvētajiem saimniecisko ēku kompleksiem Kurzemē - 1820.gadā celtā ratnīca ar saimniecības ēkām. Muižas apbūvē ietilpst arī vairakas kalpu dzīvojamās ēkas, staļļi, laidars, klēts. Ilgākā laikā ap muižas apbūves centru veidots parks. Galvenais piebraucamais ceļš šķēŗso visu meža parku un ainavu parku, pirms aizved pie muižas centrālās ēkas.
Jaunpagastā priecājos par Virbu vecticībnieku baznīcas atjaunošanu, pagājušajā reizē šeit viesojoties 2005.gada velotūres laikā tā bija bēdīgā stāvoklī.
Iebraucām arī Lielvirbu muiža. Klāt jau īpaši netikām-privātīpašums un tuvumā neviena cilvēka, lai pajautātu atļauju. Labprāt apstaigātu, pavērotu, jo pēc atjaunošanas nav sanācis.
Iebraucām arī Pedvālē.
Un tad nolēmām nobaudī Sabiles sidru. Tieši pirms slēgšanas. Super!
Arī pie Sabildes vīna kalna bijām.
Leļļu pilsētele
Kalnmuižu arī redzējām pa gabalu, tuvāk nelīdām-privātīpašums. Tā atrodas 10km no Kandavas pilsētas gleznainā Abavas senlejas kreisā krasta nogāzē. Muiža kā juridiska un saimnieciska vienība pastāv vismaz no 15.gs.beigām, Tās centra apbūve- kungu nams un saimniecības ēkas veidojušās 19.gs.sākumā.
Velna akmens. No Velnakmens paveras lielisks skats uz Abavas ieleju.
Aizdzire tāpat kā daudzas citas muižās ir pakāpeniski izaugusi no daudziem maziem lēņiem. 1397.gadā pēc Kursas leņu tiesībām Villa Assensirn piešķirta Heinriham Mustem. Muižas kungu māja celta 18.gs. beigās un 19.gs.sākumā.
20.gs.sākumā muižai bija 3906 ha muižas un 1167 ha pārdotas zemnieku zemes un pavisam 20 zemnieku sētas. 1912.gadā muižas īpašnieks bija apriņķa maršals Aleksandrs grāfs von Koskuls. Muižā darbojās vējdzirnavas, ķieģeļu ceplis, kaļķu dedzināmā krāsns, audzēja Ostfrīzu šķirnes liellopus.
Aizdzires muižas kungu māja mūsdienās ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Aizaudzis arī savulaik visai plašais ainavu parks.
Vēl pa ceļam uz Kandavu piebraucam pie Valdeķu muižas.
1845.gadā muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja Valdeķu muižu, ko uzdāvināja savai laulātajai draudzenei Luizei, dzim. Hānai. Valdeķu muižas pils ēka uzbūvēta 1882.gadā. Ēkai neparastu noskanu piešķir barokāli veidotās uzejas kāpnes, kas būvētas 20.gs 30.gados.
20.gs.sākumā muiža piederēja sūtnim Eiženam Švarcam. 1931.gadā, to stipri nolaistu, no tēlnieka Arnolda Dzirkaļa par 45 tūkstošiem latu nopirka Latvijas preses karalis un miljonārs Antons Benjamiņš (1860.-1939.). 30.gadu beigās Valdeķu muižu īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību - "Latvijas lauku pērli".
Skaistu ainavu veidoja parks, dīķu kaskāde ar tiltiņiem un paviljoniem.
1997.gadā dzimta savu īpašumu atguva.
Tuvojoties Kandavai ceļš ved gar publisko āra peldbaseinu. Šoreiz bez vakara peldes.
Nu ko, nobraukti 132 kilometri.
Ir izplānots maršruts, bet nav domā cieši pie tā pieturēties. Ja ripos labi, kā saka: "pa vējam", tad varam ko paķert klāt, ja ne, tad atmest samazinot kilometru skaitu.
Vienu zinām droši-pāri simtam būs!
Līdz Kandavai Edijs mūs transportē ar auto.
No Kandavas pusē pavadītajām vasarām, darbojoties jauniešu velo nometnēs kā velo instruktorei, palikušas gaišas un feinas atmiņas, tāpēc šajā virziena ir braukts vairākkārt. Arī ar draugiem.lv domubiedru grupu "Vispasaules velomāni", ko izveidoju 2005.gadā, bet 2007.gadā izdzēsu. Vienmēr ir gribējies kaut ko organizēt riteņošanas jomā, kopš sāku ar velo ceļot 2005.gada februarī.
Izbraukājam LVV2018 kontrolpunktus Kandavā-Kandavas vecpilsēta, Livonijas ordeņa pilsdrupas, pulvertornis, Kandavas estrāde un vides objekti.
Celiņš vēlāk paliek platāks un mēs veiksmīgi izripinām uz Ventspils šosejas. Esam nolēmuši atrast Kandavas dzelzceļa staciju.
Līz 1921.gada 1.janvārim saukta par Cēres staciju, pēc tam ieguvusi Kandavas nosaukumu. Pēc vilciena Rīga-Ventspils atcelšanas 2001.gadā stacija tiek izmantota tikai kravas vilcieniem.
19.gs.60.gados veikta Cēres muižas klacisisma stilā celtās divvstāvu kungu mājas pārbūve. 20.gs. sākumā muižai piederēja 1022ha zemes, divas pusmuižas (Baltklāvu un Liliju piemuižas), krogs un 19 zemnieku mājas. Muižā bija arī pienotava, siernīca, vējdzirnavas, darvas dedzinātava.
Mūsdienās muižas ēkā atrodas skola.
Okles muiža kā Livonijas ordeņa lēnis pastāvējusi jau pirms 1499.gada. Muižas ēkas un iedzīve pilnībā gāja boja ugunsgrēkā ap 1758.gadu, ap 1860.gadu ēka pārbūvēta un ieguvusi neogotisku frontonu. 1912.gadā muižas kungu mājā tika ierīkota vācu pamatskola, kas darbojās līdz vācu izceļošanai no Latvijas 1939.gadā.
Ceļš mūs ved arī garām Strazdes bērnu nama ēkai. Atkal izripinām uz Ventspils šosejas tieši pie Strazdes luterāņu baznīcas. Nolemjam paēst. Kafejnīca "Serpentīns".
Muižas ēkā no 1922.gada līdz 2009.gadam atradās Strazdes pagasta skola. Tagad šeit atrodas brīvā laika pavadīšanas centrs.
Pastende. Ordeņa mestrs 1288.gadā Pastendi izlēņo kādam Helmerdam. 1406.gadā tā pieder Didriham no Talsiem, bet no 1476.g-1920.g muiža pieder Hānu dzimtai. 1858.gadā dibināja skolu. Muižas apbūve šajā vietā veidojusies sākot ar 17.gs. 18.gs izveidots noslēgts saimniecības pagalms, kuru ieskāva stallis, klēts, kalpu māja, saimniecības ēkas un mūra žogs ar vairākiem vārtiem. Aiz dzirnavu dīķā izveidots regulārs dārzs ar liepu alejām un rindām. Parks paplašināts, veidojot ainavu parku ar pastaigu celiņiem. 2.pasaules kara laikā muižā atradusies koncentrācijas nometne, vēlāk-vācu karaspēka slimnīca. No 1945.gada pilī ir Pastendes pamatskola.
Stendē atrodam Stendes staciju, Jaunpagastā Sabiles staciju.
Tā kā diena ir tik gara, cik gara tā ir, daudz gribam uzspēt vēl redzēt, tad braucam tālāk uz Sabili.
20.gs.sākumā muižai bija 3906 ha muižas un 1167 ha pārdotas zemnieku zemes un pavisam 20 zemnieku sētas. 1912.gadā muižas īpašnieks bija apriņķa maršals Aleksandrs grāfs von Koskuls. Muižā darbojās vējdzirnavas, ķieģeļu ceplis, kaļķu dedzināmā krāsns, audzēja Ostfrīzu šķirnes liellopus.
Aizdzires muižas kungu māja mūsdienās ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Aizaudzis arī savulaik visai plašais ainavu parks.
1845.gadā muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja Valdeķu muižu, ko uzdāvināja savai laulātajai draudzenei Luizei, dzim. Hānai. Valdeķu muižas pils ēka uzbūvēta 1882.gadā. Ēkai neparastu noskanu piešķir barokāli veidotās uzejas kāpnes, kas būvētas 20.gs 30.gados.
20.gs.sākumā muiža piederēja sūtnim Eiženam Švarcam. 1931.gadā, to stipri nolaistu, no tēlnieka Arnolda Dzirkaļa par 45 tūkstošiem latu nopirka Latvijas preses karalis un miljonārs Antons Benjamiņš (1860.-1939.). 30.gadu beigās Valdeķu muižu īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību - "Latvijas lauku pērli".
Skaistu ainavu veidoja parks, dīķu kaskāde ar tiltiņiem un paviljoniem.
1997.gadā dzimta savu īpašumu atguva.
Nu ko, nobraukti 132 kilometri.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru