Velomānija

ZVV 2017 ietvaros abas ar draudzeni devāmies velotūrē pa Zemgales tālāko daļu un Sēliju.
Doma bija ar auto nokļūt Jēkabpilī, izbraukāt Jēkabpils kontrolpunktus un papilduzdevumus ar velo un tad ar auto doties līdz Gārsenes pilij, kur pārnakšņot un nākamā dienā izbraukt līkumu pa to pusi, pārnakšņot vēl vienu nakti un ar auto doties atpakaļceļā, kur Viesītē atkal izbraukt kādu maršrutiņu pa kontrolpunktiem un papilduzdevumiem.
Sacīts, darīts-kartē uzmesti maršruti visām trim dienām...

9.06.17

Regīnas autiņā tiek ielādēti abi vellapēdi, pārklājam ar divām kārtām plēves, lai nestrīķējas abi viens pret otru, un izbraucam no Rīgas. Pa ceļam nolemjam izripināt arī pa Lielvārdi. Aizbraucam līdz A.Pumpura muzejam, līdz Daugavai un Spīdolas bluķim...

Arī līdz Lielvārdes viduslaiku pilsdrupām aizripinām... dažādas koka skulptūras drupu tuvumā, parks ar simtgadīgiem kokiem...
Pie baznīcas Jumpravas pusē tikai izstaigājamies no tālā ceļa... skaisti, Daugavas līcītis, dēļu takas...

Jēkabpilī atstājam auto kādā degvielas uzpildes stacijā un dodamies ar velo izbraukāties...te daudz papilduzdevumu, ko lasīt-var ievilkties!
Skats uz Daugavas lokiem pie Jēkabpils

Kena muižas parks. Tajā ir feins rotaļlaukums, kurā tad arī nofotogrāfējamies spēles ZVV 2017 ik nedēļas atskaitei.

Protams arī Jēkabpils simbols Vecpilsētas laukumā ir foto kadra vērts.
Jēkabpils ir viena no deviņām Latvijas republikas nozīmes pilsētām, viena no 119 administratīvajām teritorijām Latvijas DA, Zemgales plānošanas reģionā.

Trešdienas tirgus laukumā jauka skulptūra ar zirga pajūgu. Turpat arī karuselis, kuru pats vari iegriezt un iejusties vieglā virpulī.
Kad Jēkabs 1670.gadā pasludināja pilsētu par nodibinātu, tieši te trešdienās notika aktīva tirgošanās, tas bija vecākais pilsētas tirgus un agrākais vēsturiskais centrs.

Braucot atpakaļ no Jēkabpils centra, iegriežamies arī Brīvdabas estrādē uz Krustpils jeb Ādamsona saliņas. No agra pavasara līdz pat vasaras norietam te notiek dažādi kultūras un izklaides pasākumi, kas pulcē tūkstošiem jēkabpiliešu un pilsētas viesu. Uz romantiskā tiltiņa, kas savieno salu ar Krustpils parku, pastāvīgi redzami gājēji, kas rimti izbauda šo izveidoto dabas stūrīti. Arī šovakar te gatavojas kam lielam-tiek uzstādīta skatuve, vadi izvilkti, gaismas montēšana...

Atvadāmies no Jēkabpils un ar auto dodamies uz Gārseni.

Gārsenes pilī ir privāts pasākums-kāzas, tā kā mums solās būt lustīgs vakars ar mūziku. Nakšņosim otrā stāva istabiņā ar vairākām gultām.

Saklājam vakariņu galdu un pašas smejamies-NO LIMIT!

10.jūnijs, 2017

Rīts sākas ar adīšanu, jo esot pasaules adīšanas diena :)

Šodien mums nopietns plāniņš, vēl jau nesaku pilno kilometru skaitu Regīnai, jo baidos, ka sabīsies no cipara, bet pāri 100km būs.

Pie Asares baznīcas kādas saimniecības tuvumā, ceļa malā pamanām salmu skulptūras...

Asares baznīca

Asares muižas pilsdrupas un parks.
Asares muižas kungu māja celta 1749.gadā, neogotikas stilā. Viens no agrīnākajiem neogotikas piemēriem Augšzemē. Ap 1840.gadu muižai piebūvēja divus sānu rizalītus ar kāpienveida zelmeņiem.
Līdz agrārajai reformai 1920.gadā muiža piederēja Valteru-Vittenheimu dzimtai.
Ēkas dienvidu gals bijis sadalīts divos korpusos. Vienā no tiem bijis ziemas dārzs ar stikla jumtu, tajā augušas palmas, turētas zelta zivtiņas. Zem pils bijuši plaši velvēti pagrabi, no kuriem vedušas vairākas pazemes ejas.
Muižas apbūvē ietilpa augļu klēts (1853), kalpu māja (1836), smēde (1851), klēts (1843), pārvaldnieka māja, saimniecības ēka un krogs, arī kapliča, brūzis, brūža saimniecības ēka, kūts, brūža pārvaldnieka māja (1899) un Asares evaņģēliski luteriskā baznīca.
1924.gadā muižas pilī tiek nodibināta lauksaimniecības skola, bet 1926.gada janvārī ēka nodeg.
Saglabājušās muižas drupas, dendroloģiskais parks un muižas saimniecības apbūve.

Likās, ka ceļojam laikā-vienkopus skatienā ietveramas vairākas muižas laika ēkas: baznīca, kungu mājas drupas, dārznieka dzīvojamā māja, pārvaldnieka dzīvojamā māja. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris. Dižkoki un koku sugu dažādība... šobrīd parkā izveidota veselības taka.

Pamanām košus rapšus ceļā uz Rubeni.

Rubenē neliela pauzīte, saldējuma baudīšana, baznīcas apskate. Rubenes baznīca savu tagadējo veidolu ieguvusi 1739.gadā, taču tajā ietverta senākā, jau 14.gs būvētā, baznīcas altāra daļa.
Būtiska baznīcas interjera sastāvdaļa ir Ķieģeļu muižas mantinieces Barbaras Helēnas fon Budbergas 1762.gadā dāvinātais kroņlukturis ar Krievijas impērijas divgalvaino ērgli un zaru ornamentiem uz bumbas. Baznīcā redzama arī zīme (1869.), kas ir veltīta pusgadsimtam kopš dzimtbūšanas atcelšanas.
Tālāk dodamies uz Tadenavu. Raiņa muzejs, kuru veido Raiņa tēva celtā pusmuižas dzīvojamā māja un sķūnis (19.gs 60.gados) un 20.gs.20.gados izveidotās jaunsaimniecības "Dāboliņi" dzīvojamā māja, kā arī pirts un pagrabs.
Izstaigājam piedāvāto ekspozīciju samaksājot vien 2 EUR.

Dunavas Sv.Jāzepa Romas katoļu baznīca.

Dunavas pārceltuve.

Tālak ripinām gar Daugavu Dvietes virzienā. Tālumā pamanām baznīcu, tik pēc tam saprotam, ka tā ir Nīcgales baznīca, kas atrodas Daugavas pretējā krastā, kas tā mānīgi mūs aicināja piebraukt.
Esam ceļa nogurdinātas un nolemjam ceļa malā pie liela akmens papusdienot. Iznāk māju saimniece ar mazdēlu. Aprunājamies, aizved noskalot ceļa putekļus, padzirda. Es atpūtinu arī muskuļus.

Dvietē pamanām baznīcu, kas tā nostāk no galvenā ceļa. Mums iesaka iebraukt P.Sukatnieka "Apsītēs". Tās esot tepat pirms Dvietes dabas parka un palienēm. Pauls bijis pirmais vīnogu selekcionārs Latvijā. Bet uz vietas nevienas dzīvas būtnes, apstaigājam māju, sētu, pasmeļam no akas ūdeni un piepildām tukšās pudeles.

Dvietes palienes apskatām arī no skatu torņa. Pamanījām arī savvaļas buļļus un govis, kas laiski gulšņāja krūmājos slēpdamies no karstās saules.
Dabas parks "Dvietes paliene" izveidots 2004.gadā 4989 hektāru platīā ar mēŗķi saglabāt dabiskās palieņu pļavas.
Vēl no vēstures, Dvietes senleja ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā-piermie iedzīvotāji te ienākuši jau ledus laikmeta beigās, apmēram pirms 11 000 gadu.

Mūsu maršruts tālāk iet cauri Bebrenei. Te mēs nolemjam atpūsties, bet, kad jau gatavojamies doties prom, mūs pārsteidz riepas mīkstums... gaiss pazudis... ir caurums. Meklējam pēc palīga, jo pašas diez vai to kameru salīmēsim. Pamanām kādā pagalmā rosāmies vīrieti un uzjautājam tam. Mums neatsaka. Atvadoties vēl iesaka, pa kuru ceļu labāk tikt uz šoseju. Kā vēlāk izrādījās, tiešām unikāls-līkumains grants ceļs, kas vairāk vedina no kalna lejā nekā augšup. Man bija padomā braukt pa otru, kas it kā īsāks, bet kas zina, kāds tas būtu bijis :)
Bet pirms došanās prom no Bebrenes, mums taču bija jāiebrauc arī apskatīt Bebrenes muižas pils, kas atrodas parkā. Viens no izteiksmīgākajiem angļu ainavu stila parkiem Latvijā.

Pils kompleksā ietilpst 1896.gadā būvētā grāfu Plāteru-Zībergu pils, pils vārti, virtuves ēka, muižas pārvaldnieka ēka, namiņš virs pagraba, dzirnavas (1836) un zirgu staļļi. Pils būvēta franču renesanses stilā.

Bebrenes baznīcas celtniecība aizsākta 1797.gadā. Celta neorenesanses stilā, pabeigta pilnībā 1883.gadā. Logu apakšējās daļas aizmūrētas 1.pasaules kara laikā, jo telpās bija vācu karavīru hospitālis. Atsevišķi blakus esošais zvanu tornis celts 1883.-1887.gadam.

Bebrenes jaunajos kapos ir saglabājusies arī grāfu dzimtas kapliča (celta 1875.gadā), kurai braucām garām iepriekš.

Subate. Lietuvas robeža.
Te bijām īši pirms veikala slēgšanas, būtībā jau bija aiztaisījuši, bet vēl šiverējās pa iekšu, un mūs uzņēma-papildinājām ūdens rezerves.
Subates Romas katoļu baznīca. 1831.gadā vecās koka dievnama vietā uzcēla tagadējo mūra ēku. Darbus apmaksāja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Erceņģeļa godam.
Dievnamā atrodas 18.gs. beigu skulpturālā grupa "Golgāta", krucifikss un nozīmīgs galvenā altāra cilnis-kokgriezums pēc slavenās Leonardo da Vinči freskas "Svētais vakarēdiens" motīviem.
.

Ceļš no Subates līdz Gārsenei sāk likties kā bezgalība- viegla krēsla, nogurums un dienā baudītais karstums mūs lēnām vedina pa gludo asfaltu.
Gārsenes baznīca. Pirms tam šeit bijusi Svētā Jura baznīc, kas būvēta no koka. Vēlāk uzbūvēta no laukakmeņiem (1792.-1904.) Tagadējo baznīcu Gothards fon Budbergs uzceļ ap 1906.gadu kā veltījumu mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai

Dzirnavas un dzirnavu dīķis. Klusi maliņā uz tiltiņa deg svecītes, nupat izdzisušas divas dzīvības auto negadījumā

Esam pieveikušas 135 km

11.06.17.
Nākamās dienas rīts sākas vēlāk, jo arī ota naksņošanas nakts nebija klusa-izlaiduma pasākums. Lai gan šonakt bijām sagurušas un neko daudz jau no tās jautrošanās nedzirdējām, toties mūs apciemoja pils Zilā dāma, kas esot pāragri mirušās barona fon Budberga pirmās sievas gars. Miermīlīgs.
Šodien jāizbrauc aplītis pa Gārsenes dabas taku, mazliet jāiegrimst atmiņās par laiku, ko šeit pavadīju 2005.gadā velo nometnes laikā.