Ziemeļamerika2011

30.jūnijs.

Pamostamies pirms septiņiem...modinātajs vēl nav nozvanījis. Teltī pamatīgs mitrums. Migla krīt lejā! Solās būt jauka , saulaina diena, tik to sauli kāds varētu pakoriģēt, lai nespīd tiešā tēmējumā virsū...


Sariktējuši visas pekeles uz velo, dodamies Sombras ostas virzienā. Upe tīta miglā, pretējo krastu gandrīz nemaz nevar redzēt...vien aprises.

Ap esam Sombras ostā, pramis aizdevies uz otru krastu...gaidam atpakaļ! Pāri St Clair River ceļamies 5-7minūtes. Pasu kontrolē uzkavējamies 45minūtes – aizpildam zaļās deklerācijas kartes. Samaksājam 12$ par ASV/Kanādas robežas šķērsošanu un braucam pa Marine City ieliņām New Batimore virzienā. Nelielās pilsēteles arhitektūra ir fascinējoša, te jūtama franču ietekme, tajā pat laikā te ir saglabāta mazpilsētas atmosfēra. Pilsēta dibināta 1887.gadā, pirms tam tā tika uzskatīta par ciemu, kurā attīstījās zāģmateriālu tirdzniecība. Vēlāk attīstījās kuģniecības nozares -kuģi pārvadāja zāģmaterialus uz Detroitu, pasažieru kuģi vizināja pasažierus uz St Clair ezera mazpilsētām. Tieši šeit daudzi virsnieki un jūrnieki apmetās uz dzīvi...viņu saceltās mājas upes krastā veido vēsturisko centru. Pie upes sardzē stāv Pêche Island Lighthouse, kuras gaismas kūļi nemitīgi mainās St Clair ūdeņos un vēro Kanādas krastus. Vēl tagad bieži vien var redzēt, kā kāda jūrnieka ģimene stāv krastā un gaida viņu mājās.

Ripinām tālāk pa mazajiem ceļiem līdz pat Anchoville, kur koku ēnā pie kādas katoļu skolas nolemjam ieturēt pusdienas. Līdz šai pilsētai St Clair ezera krastā braucām pa grants ceļiem, kas vijās augšup lejup, un būtībā visu laiku bijām paslēpušies no saules, kuras stari kļuva arvien spēcīgāki.

Tālāk braucam gar St Clair ezeru, cauri New Baltimore, kas atrodas šī ezera ziemeļu krastā. New Baltimore ir samēra jauna pilsēta, dibināta 1931.gadā. Tā kā tā atrodas Anchora Bay līcī, tad šeit pieejami jauki iekārtoti publiskie parki un pludmales, kā arī iepirkšanās centri.

Tālāk dodamies Rochesteras virzienā pa garu, taisnu, mašīnām pārblīvētu un visai neinteresantu ceļu – 23miles Rd, pa kuru mums jāripina 25km.

Pēc pulkstnes diviem pie kādas katoļu baznīcas nolemjam koku ēnā atpūsties, jo grādi pēc Celsija jau+32. Stundu te pavadam atlaidušies zālītē un dzerot dažādus šķidrumus...kas nu kuram tuvāks..man tomēr remdējumu dod tīrs ūdens!

Pēc stundas turpinām ceļu. Šķērsojam 53 štrāsi un tālāk ripinām cauri Shelby Charter Township. Sākas kalnains apvidus, tuvojamies Pontiac pilsētai, kuras sarežģītajos ielu pinumos sapinamies...esam saguruši, neēduši un lielā pilsētā...tā kā izkulties līdz gaismai nesanāks, tad skatamies pēc naktsmītnes tepat tuvumā...

Atrodam tuvāko Feather Stone Rd apkaimē...trīs zvaigžņu viesnīca. Samaksājam 97$ un nesam savas mantas un riteņus uz istabiņu 3.stāvā. Es sāku iekārtoties...ieliku mikroviļņu krāsnī istabiņa piedāvāto popkornu, uzliku kafiju...tēvs nolēma iziet ielās...laikam atkal sakārojās aliņš...un tā viņš pazuda uz stundu...veikala meklējumos!

Man tika atnests rozā vinčuks vismazākajos iepakojumos...toties 4gab. :)

Šodien nobraukti 80km.

1.jūlijs.

Mostamies 7os, jo 8os jau esam nolēmuši izrakstīties no viesnīcas. No rīta esmu šokā...tēvs nodevis pa bundžām...visas 4 iztempis! Kā jau varbūt iepriekš minēju, tas man netīk, bet ok...ne jau man viņu mācīt dzīvot. Mazliet uzvilkusies, izliekos, ka viss O.K.

Arī turpmākie tēva gājieni šodien man šķiet neadekvāti, jo, ja jau esam nolēmuši braukt, tad jābrauc nevis jāmeklē varianti kā nokļūt no punkta A uz punktu B...tā mēs Pontiac centrā iebraukuši sākām meklēt autoostu vai staciju, ar ko varētu nokļūt līdz Jackson. Protams, ka karstums nav patīkams, bet mēs meklējumos pavadījam gandrīz 3 stundas... Veltīga laika nošķiešana, jo atradām mazu būdiņu jeb vagoniņu, kurā ir gan autoosta, gan stacija, un izrādās, ka uzreiz nemaz biļetes nopirkt nevar...tās jāpasūta...ja būtu bijuši bez riteņiem, tad vēl šodien būtu dabūjuši vietas uz Jackson. Tā mēs lielas pilsētas vidū pēkšņi sajutāmies kā nekurienē... Tikai pēc 11:30 braucam tālāk. Gaisa temperatūra +39. Laikam ar visu to, mēs tik viegli prom no Pontiac netiekam...piemetas vadātājs!

Mierinām sevi ar domu, ka vismaz šo pilsētu būsim apskatījuši tā pamatīgi :)

Tā kā esam aizkavējušies, uz ieplānoto nakts vietu nebraucam, bet meklējam īsākus ceļus uz Ann Arboras pusi. Nonākam pie Walled ezera. Te nolemjam pie kāda no ezera malā esošajiem galdiņiem paēst. Vēsajā ūdenī paplunčinu kājas.

16os dodamies tālāk pāri 96 štrāsei uz kartē noskatīto kempingu Sokol...un, ja jau, tad jau...atkal nepareiza izvēle...taču 9mile Rd man ļoti patika...un bija vērts redzēt tās burvīgās meža ainavas un, slēpjoties koku ēnā, raiti ripināt. Šeit manījam slāviskas izcelsmes nosaukumus ceļiem (Natasha Rd, Rushton Rd). Iebraucām kādā babtistu baznīcā pajautāt ceļu uz šo kempingu...mums iedeva padzerties ūdeni...tas garšoja tik labi, ka tēvs to pielicis pie lūpām baudīja riktīgi...puslitru no vietas.

Kempingu atradām, bet kā jau te mēdz būt, dienas kempingos nakšnošana nav atļauta. Nesarunājuši braucam tālāk.Kļūst tumšs...pirmo un vienīgo reizi pielietojam līdzi paņemtās lampiņas. Braucam pa Marshal Rd, Silver Lake Rd, virzienā uz 23 štrāsi. Pie tās arī paliekam...nomaskējušies aiz liela koka uzslienam telti...ne jau uzreiz, tikai tad, kad pilnīgi satumsis, jo kāds saimnieks netālu mūs vēro. Riteni tiek paslēpti krūmos. Ap 23iem esmu teltī un pēc brīža jau iemiegu.

Šodien nobraukti 85km.

2.jūlijs.

Agrais rīts.Pamostamies 6os un ātri mudinu tēvu āra no telts...fiksi, fiksi, nevienam neredzot, salokām telti, un mierīgu prātu sākam brokastot. Sāk laistīt iestādes zālājus – rīta duša mums ar!

Diena solās būt jauka, taču sutīga. Jau 70s dodamies ceļā, un jūtam, ka sutoņa ir klāt. Braucam caur Hamburgu (mazs miestiņš). Tad nogriežamies pa kreisi uz Strawberry Lake Rd...vienkārši ideāls ceļš! Nav brīnums, ka šo ceļu izvēlējušies daudzi riteņbraucēji...līkumo, kalnains apvidus un jaukas ainavas. Tālāk pa Huron Rd...es ripinos labu gabalu pirms tēva...pamanu labu autiņu, pie kura stāv glīts vīrietis...saskatamies...sasveicinamies...es braucu talāk un funktierēju, ka kaut kur redzēts (ja es nebūtu jau iepriekš dzīvē šīs sajūtas pārbaudījusi, es droši vien par to neturpinātu lauzīt galvu, bet es domāju...ilgi). Jā, vai tik tas nebija šova American Idol vadītājs Saimons Kauels...tā paliks mīkla, jo es nebraucu pārliecināties :)

Uzbraucam uz Territorial Rd. Karstums pieņemas spēkā. Tankštellē piestājam „uzpildīties”, tālāk dodamies pa Stofer Rd...turpinām braukt pa maziem grants ceļiem līdz 94 štrāsei, kur sākas OldHwy12, kas vēlāk pārtop par Jackson Ave. Braucam caur Chelsea. Maza mazpilsēta, kas atrodas stundas brauciena no Detroitas (te visu rēķina laika intervālos nevis km), kas tikai 2004.gadā tikusi pie mazpilsētas statusa...pirms tam bijis ciems.

12os piestājam paēst...un tur arī paliekam līdz plkst. 17:30. Lielas liepas ēnā pavadām 5,5 stundas...karstums tiešām pamatīgs!

Ap 18:40 iebraucam Grass Lake. Miestiņa centra ieraugām tankštelli un tur arī iepērkamies...dzeramais ūdens, tēvam gāzētie dzērieni, augļi...šeit notusējam vai veselu stundu...atdzeramies, pētām iegādāto karti, jo no iepriekšējās esam izbraukuši :)

Šeit tiek ieturēts savs lauku raksturs ar bagātīgu mantojumu. 1842.gada šeit tika uzbūvēta dzelzsceļa stacija, kas ari šodien ir labi saglabājusies un joprojām darbojas dzelzsceļa līnijā pilsētas austrumos.

Izpētījuši karti nolemjam braukt uz kempingu Apple Creek. Reģistrējamies ap 20:10. Omulīgs tantuks reģistrējot valsti, no kuras esam iebraukuši saka: Man laimējies, varēšu stāstīt, ka manā maiņā pirmie viesi no šīs valsts!

Uzslienam telti mums ierādītajā vietā...pie priedēm, netālu baseins, un turpat netālu arī labierīcības un dušas. Tikko telts uzslieta, sāk smidzināt...saliekam mantas iekšā...sāk gāzt...zibeņot...rībēt! Zeme ir pelnījusi veldzi...laikam mēs arī.

Taču lietus neliedz baudīt karaoki, kas tuvināja sabraukušos ļautiņus līdz pat pusnaktij.

Šodien nobraukti 60km.

3.jūlijs.

Modinātajs nozvana plkst.6:00. Ceļamies, savācam slapjo telti un T-kreklus, kurus novilkām, lai saglābtu teltī ieplūstošo ūdeni...pa neadekvāta vietā izveidoto lodziņu, precīzāk, pa vīlēm nāca iekšā ūdens.

Izbraucam 7:20. Braukšana šorīt dikti feina. Ļoti patika FolksRd – koku alejā varējām maskēties no saules. Izbraucām cauri Napoleon, Cement City, kas atrodas Lenawee apgabala Woodstock ZR stūrī, un šis nosaukums tai piedēvēts pateicoties cementa uzņēmumam, ko šeit izveidoja tālajā 1901.gadā.

Mūsdienās cementu rūpnīcas gan vairs nav, bet tās drupas var redzēt uz DR no pilsētas Goose ezera krastā. Pašlaik pilsētiņa vairāk vai mazāk pilda tādu kā tuvu esošās Jackson strādājušo izmitināšanas funkciju, jo tā atrodas tikai 10jūdzes no tās...ērti izbraukāt.

Vietām pamanām cilvēkus karietēs...amišus, kas pārvietojas zirgu pajūgos. Viņu karietēm piestiprināti oranžie drošības trijstūri, pat glaunākas pašu darinātas uzpariktes, kas izcēlās ar oriģinalitāti. Amiši strikti ievēro pieticīgu dzīvošanu, vienkāršu apģērbu un moderno ērtību noliegšanu.

Kādā karietē sēdošie jaunieši,baltos kreklos un melnās vestītēs, smaidīgi māja sveikas...pēc brīža braucām garām kādai sētai, kur divi mazi, varbūt piecus sešus gadus veci puikas baltos kreklos, melnās bikšelēs ar lencītēm, skraidīja pa sētu...tikko atbraukuši no baznīcas...ir taču svētdiena.

Šodien nolemjam ātrāk mest mieru. 17:45 iebraucam kempingā Angel Cave Park Campgruond, netālu no Girard. Šodien nobraukti 80km.

4.jūlijs.

Ceļamies 6:15. Brokastīs atkal sausās zupiņas...jau apnikušās. Sākam braukt 7:25.

Vakar kempinga teritõrijā paukšķināja...jau trešo dienu dzirdējām svētku gaisotni visapkārt. 1.jūlijs bija Kanādas svētki, šodien Amerikas svētki.

Braucam caur Sherwood...mazliet nomaldamies...atkal kādi 7km klāt...nieki! Pa Divison Rd izbraucam uz Dunn Rd. Braucam caur Colon, uz kuru varētu attiecināt "Magic Capital of the World", jo tieši šeit ir kompānija ar nosaukumu Abbott Magic Company, kuru dibināja burvji Percy Abbott no Austrālijas un viņa draugs Harijs Blackstons, un Recil Bordners. Šeit tika ražoti dažādi materiāli, dažādiem burvju trikiem. Katru gadu augustā šeit pulcējas vairak nekā 1000 burvju triku izpildītāji un mīļotāji. Šis festivāls, oficiāli "Ebota Magic salidojums", aizsākās 1934.gadā.

Šeit var ko vairāk uzzināt par šiem festivāliem: http://www.magiccapitaloftheworld.com/

Mazās pilsēteles ieliņās iznākuši ļaudis...iekārtojušies uz krēsliem, ar karodziņiem...jūtamies kā pirmie parādes dalībnieki izbraucot cauri tieši pa centrālo ielu. Plivinās amerikāņu nacionālais karogs...arī mēs esam pie tāda tikuši...iemainījām kempinga īpašniekam pret Latvijas karodziņu.

Aiz pilsēteles atkal pamanām ceļa zīmes, kur sazīmētas karietes...ta nu mēs braucam pa plato ceļa malu, izvairīdamies no zirgu atstātajām čupiņām :)

Izbraucam uz 66 štrāses, tad atkal uz 86 štrāses. Pēc 11iem nolemjam paēst...kas zin, kad atkal būs kāds koks, kura ēnā mēs varam nedaudz atpūsties un paēst.

Aiz Centreville, pēc plkst.13iem atkal pauze...dzeram ūdeni, graužam riekstus...Centreville ciemats atrodas pie pašas Kalamazoo apgabala robežas. Visapkārt daudz saimniecību, daudz meža teritoriju. Šeit atrodas garākais, vēl atlikušais, koka tilts – Langley Covered Bridge, kas būvēts 1887.gadā. Ciemata centrālajā laukumā mājās pilnīgi noteikti atgādina Viktorijas laika stilu. Daudz mazu veikaliņu.

Ap plkst.15iem esam Three Rivers. Atkal mazliet sanāk pamaldīties, jo tam 60ceļam, ko esam izvēlējušies, pēkšņi ir gan rietumu, gan dienvidu un pat austrumu virziens, un tos debess pušu apzīmētājus-burtus mēs nepamanījām. Tiklīdz uzbraucam uz Hoffman Rd, viss paliek skaidrs. Atkal lieki 10km, bet tas viss ir pie lietas! Un kur teikts, ka cits ceļš būtu bijis labāks par to, uz kura uztrāpam? Ka tik braukt!

Ir jau 16:30, kad iebraucam Garezerā. Nobraukti 75km.

Pieplusojam vēl 380km šī gada velobraucienam pa Ziemeļameriku.

P.S. Sekojiet tālāk...drīz būs apraksts arī par maršrutu no Garezera līdz Muskegon, kurp devāmies, lai ar prami pār Mičiganas ezeru dotos uz Milwaukee, un tad no Čikāgas lidotu mājup.