“Vispasaules velomāni” kaut kā vēl neaktīvi, tāpēc atkal pieslēdzamies mtb.lv velomāniem, kas izplānojuši maršrutu pa Lietuvu 7. un 8.maijā (2005). Kopā sapulcējamies 10 braucēji – Dima, Aivars, Juris un Arnolds, Jurijs, Raimonds, Sandis, Zane, busiņa vadītājs Igors un mtb.lv velobraucienu koortdinātors.Piektdienas vakarā ap plkst.19:00 salienam busiņā, tā kā esam par vienu cilvēku vairāk nekā plānots, jo atbrauca arī Aivars, tad busiņš ir pārbāzts, taču veiksmīgi atrodam vietu kāršu spēlei. Apmēram 23:00 ierodamies Egļukalnā, kur paliekam nakšņot. Uzceļam teltis un gulēt…rītu sākas brauciens uz Lietuvu. Pulcējamies agri no rīta, un vēl pirms brauciena nolemjam uzkāpt Egļukalna skatu tornī, lai novērtētu Daugavpils un tās apkārtnes ainavas skaistumu. 220 metrus virs jūras līmeņa uzbūvētais skatu tornis ļauj skatītāja acīm vērot Latgales mežus un ezerus visā to krāšņumā. Paveras arī lielisks skats uz Sventes ezeru. Sākam braukt, vispirms pārsvarā uz leju, pa meža taciņām…mazliet dubļainām, slidenām. Ap 8:00 bijām jau Stelmuižas robežpunktā. Izrādījās, ka robežpunkts atveras tikai 8:30, tā kā mēs te kādu brīdi piespiedu kārtā uzturējāmies. Iebraucām Stelmuižā paskatīties slaveno ozolu, un tad pa feinu asfaltētu ceļu braucam līdz Zarasai. Poļu prognozētie laikapstākļi precīzi – sāk līņāt lietus, un tālāk braucam uz Salakas pa šoseju caur Degučiai – kaut ceļš sanāk garāks, toties ātrāk tiekam uz priekšu un dabūnam papriecāties arī par skaistajām ainavām visapkārt.Uz iepriekš sarunāto tikšanos ar velomāniem no Visaginas mēs nedaudz kavējam, jo tā pusstunda, ko pavadījam pie robežpunkta pietrūkst. Satikušies iepazīstamies, apskatām vecu un ļoti skaistu baznīcu, un tad,nu jau lielākā kompānijā, braucam pa grants ceļu līdz Minčia dzirnavām.. Pa reljefainu ceļu un lietum smidzinot, mūsu kompānija ir izstiepusies garu garā, un brīžiem nākas sagaidīt atpalicējus. Lietuvas velomānu kompānija brauc labā tempā, laikam tikko sākuši, bet mēs jau visu rītu maļamies uz velo, un, kad mēs taisamies apstāties uz pusdienām, viņi nolēmj tomēr turpināt savu maršrutu. Kamēr mēs ēdam, lietus pārstāj un vairāk par sevi brauciena laikā neatgādina. Pa meža ceļiem nonākam pie Ginučiai, apskatām ūdens dzirnavas, un pēc tam uzkāpjam Ladakalnis kalnā, no kura pamanām septiņus apkārtējos ezerus. Tālāk sekoja ļoti jauks gabals pa taciņām un kalniņiem gar Asalnai ezera krastu, un re, mēs jau esam Palūšē. No turienes gar dzelzceļu braucam uz nakšņošanas vietu pie Žeimenys ezera, kur mūs jau gaidīja lietuviešu draugi.Svētdienas rītā, Lietuvas kompānija aizbrauca pa šoseju Visaginas, un mēs devāmies pa Labanoras parka teritorijas takām. Pusdienojam pie Lakaia ezera, un tālāk pa ezeru zemi…redzējām daudz un dažādus ezerus…visus nesaskaitīt! Īpaši patika ceļa posms Kraujeliai – Galnakis. Tālāk caur un tad uz velobrauciena noslēguma vietu pie Želva ezera, kur apskatījām pasaulē vienīgo entokosmoloģijas centru un muzeju, kā arī blakus esošo observatoriju. Svētdien laika apstākļi bija lieliski, pat nedaudz iesauļojāmies … Atpakaļceļā Dima uzstādīja rekordu – iepakoja 10 cilvēkus, 10 velo un mantas vienā busiņā.Kopējais divu dienu veikums aptuveni 200 km, galvenokārt pa meža ceļiem un grants ceļiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru