pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

Zviedrija2009

12.06.2009.
Piektdiena
15:20 Izbraucam no Brīvības bulv āra, Jelgavā. Aivars mūsun mūsu velo ved uz Rīgas ostu, kur mums 17:30 attiet prāmis Festival uz Stokholmu. 16:10 esam ostā, atvadamies un ejam uz registrāciju.Tad kā pasažieri ar auto dodamies uz prāmi. Mašīnas lēnām pilda klāju, mēs savus velo ar espanderiem piestiprinām pie kāda prāmja inventāra, un paņēmuši līdzi tikai nepieciešamāko, dodamies uz saviem apartamentiem. Vēl pirms 17:00 esam savā kajītē, kamēr kājnieki vēl deldē soliņus ostā... 4-vietīgā kajīte diviem...Pastaigājam pa prāmja bodēm, saņemam pēdējos zvanus no mājiniekiem ar laba ceļa vēlējumiem, un ejam skatīties prāmja iziešanu no Rīgas ostas...
Ap 19:30 nolemjam aiziet paēst...mmm, gardi! Nu nopirktajam aliņam un džinam jānogaida...
Sākas mūzikas viktorīna...minam atbildes uz jautājumiem...vēlāk savu priekšnesumu sāk čehu muzikanti, kas spēlē visu laiku TOP mūziku savā interpretācijā...super! Dejošana gan tāda dīvaina...brīžiem visi pa labi, tad reizē pa kreisi...šūpo! Muzikanti spēlē līdz 2:15...
Miegā mani ieaijā tāda savdabīga rūkoņa...vien karstums traucē gulēt pilnvērtīgi...
13.06.2009.
Sestdiena
Ceļamies 7:00 (jau pēc Zviedrijas laika). Izstaigājam klāju...pavērojam prāmja maldīšanos Zviedrijas salu labirintos. 9:30 prāmis piestāj Stokholmā.
Tā kā līst lietus, abi ar tēvu esam vienojušies piekrist Žeņas priekšlikumam un doties līdz Sundsvall ar fūri pa E4 apmēram 390km. Aiz ostas vārtiem iekraujam velo un izbraucam no Stokholmas 11:00.
Braucam...sarunājamies, klausamies Visocka dziesmas...pat pusdienas paēdam...visu laiku līdz pat 14:40 līst...
Kādus 8km pirms pilsētas mūs izsēdina...atvadamies.
15:40 sākam savu velotripu. Tātad Sundswall atrodas 390km no Stokholmas. Tā ir ostas pilsēta Botnijas līcī. Pilsēta izvietojusies kalnainā apgabalā un tā ir centrālais rūpnieciskais rajons (celulozes un papīra fabrikas, zāģētavas, alumīnija rūpniecība).Cenšamies neiebraukt pilsētas centrā, bet pa pilsētas nomali, pa veloceliņiem nomaldamies...protams, atrodam īsto ceļu, bet lieki 25km. Nu, neko darīt...mums pagaidām ir tikai maza mēroga karte. Timra sasniedzam pēc vairāk kā stundas, lai gan būtībā tur jau vajadzēja būt pēc pusstundas. Tā ir maz pilsētele, kurai ar kājām pastaigājoties jau varētu iziet cauri pāris minūtēs. Vispirms pamanāma ir Ostrand celulozes rūpnīca. Dodamies tālāk pa veloceliņu, kas brīžiem iziet uz ceļa Sorberge...jāsāk meklēt nakšņošanas vieta...pulkstens jau 21:00. Uzslienam teltis kādus 6km aiz pilsētas kempinga Bergeforsenparken teritorijā.
Šodien nobraukti 69km.
14.06.2009.
Svētdiena
Ap 4:00 sāk līt lietus, vējš planda telti...guļam! Un tā mēs guļam līdz 12:00, kad tomēr nolemjam kaut ko paēst...teltī uz prīmusa top rīta kafija...un smalko makaronu zupiņas!
Ap 15:00 lietus rimstas...vējš gan vēl turas...pierunāju tēvu, ka tomēr vajadzētu šodien braukt tālāk – neesam tak no cukura! Izbraucam ap 16:30...atkal jau nedaudz smidzina. Tā kā vēl nav kempingu sezona, mēs vienkārši neatrodam nevienu, kam par nakšņošanu atskaitīties...
Braucam virzienā uz Ālandsbro, bet tad nomaldamies – esam par ātru nogriezušies, un tagad braucam uz Stavreviken -mazu ciematiņu, kas izveidojies ap dzelzsceļa staciju, kas savukārt atklāta 1924.gadā.... tad caur Asang ...meklējot grants celu virzienā uz Ulland nomaldamies... ceļš vienkārši beidzas kaut kur kalnos...līņā...braucam atpakaļ uz ceļu, no kura novirzījāmies (atkal lieki 19km). Nakšņojam kādus 2km pirms apdzīvotas vietas Vastana...turpat ceļa malā pie galdiņa un soliņa uzslienam telti...ir gandrīz 22:00...vairs nelīst!
Šodien nobraukti 58km .
15.06.2009.
Pirmdiena
Pieceļamies 10:00, lēnu garu taisamies...vāram „kašu – mašu” (kartupeļu biezputra ar gaļas konserviem), dzeram kafiju (3in1). Izbraucam ap 11:30 Vastana virzienā, tad nogriežamies uz Ulland. Pirms tās ceļš Ramvik virzienā caur Karlberg. Izbraukājušies pa kalnaino apvidu pa baltajiem lielceļiem nonākam Halledal... un tad atkal sākas veloceliņš gar 90 štrāsi. Uzbraucam uz E4, veloceliņa zīme mūs novirza pāri Hogakusten tiltu, kas ir 1867 metri garš. Tilta piloni ir 182 metru augsti. Ārprāts! Vējš pats par sevi pamatīgs, un vēl tās fūres, kas sataisa pamatīgu vēja virpuli...nu, extreem, otreiz vairs negribētu piedzīvot – likās, ka ar visu velo un piekrauto velosomu pārpūtīs mani kā pūciņu pāri pār 1,6m augstajām margām. Šis tilts ir Zviedrijas garākais tilts , bet Skandināvijā otrs garākais (aiz Great Belt Bridge Dānijā), un pasaules vienpadsmitais garākais!:)
Tālāk veloceliņs iet caur Nyadal, Utvik, Nordvik, Hol. Pie Noras baznīcas piestājam...iepērkamies ICA veikalu tīkla veikalā, kas atrodas iepretim baznīcai...paēdam! Te gan skaista vieta...zilo ezeru zeme! Sursundet ezers, Norassundet...
Atkal ilgi nākas tielēties...tēvs jau grib apmesties uz nakti tepat...bet ir tak tikai 19:00. Pierunāju, un braucam tālāk. Esam nolēmuši tikt līdz Gallsater, kur pēc informācijas dēļa datiem jābūt kempingam (gribas dušu). Ripinām gar Storsjon ezeru, pāri E4 uz Gallsater pusi.
Nu, re, esam klāt! Kempingā STORSJO mūs laipni sagaida īpašnieks.
Iekārtojušies mazajā, zviedriem raksturīgas krāsas, kempinga mājelē, veicam ikvakara naudas tēriņu pierakstus, „zvans draugam”. Duša...un zeķu mazgāšana 
Tā, ir 00:30...mazliet līņā, bet nakts gaiša kā apmākusies diena...
Šodien nobraukts 112km.
16.06.2009.
Otrdiena
Ceļamies 7:30. Kārtojam somas un pošamies ceļā. Izbraucam 10:10 no kempinga. Nolemjam braukt pa gleznaināku apkārtni caur Dala, Asang, Vannersta, Jaresta...nu, protams, ka pa kalniem! Augšup, lejup...gar ezeriem. Nyland, Overveda, Roksta. Ullangerā ICA nopērkam augļus...uzkožam!
Un atkal „lienam” kalnos, un atkal esam nogriezušies pa ātru, un noklīstam kaut kur ellē-ratā...visur redzamas tikai gājēju-kalnākāpēju zīmes...
Kādā miestiņā elektriķi mums parāda feinu meža celiņu, pa kuru braukt uz mūsu norādīto virzienu. Skaisti...mēs to jau sen bijam pelnījuši...pārsvarā ripinām no kalna!
Izbraucam uz ceļa netālu no Dockstas...atkal jābrauc pa E4. Aiz Dockstas nogriežamies no E4 – tālāk nav brīv braukt!
Atkal jābrauc apkārt...un atkal pāri kalniem caur Nyland, 2km aiz Ostmarkum veloceliņs nogriežas asi pa labi mežā iekšā...braucam pa grants ceļu...līkumojam pa kalniem, gar ezeriem, gar Skuleskogens nacionālā parka teritoriju. Iebraucam Bjastā. Pie Nātras baznīcas nogriežamies uz veloceliņu...nu, nevajadzēja...atkal tas mūs aizved diezgan apkārt...un kalnos (bijām nolēmuši šķērsot E4 un braukt pa otru pusi, bet tā veloceliņa zīme mūs riktīgi apmulsināja...konstatējām par vēlu).
Braucam cauri n-tajiem miestiņiem. Vakars...gurdums...bet nu neko – esam kalnos un gribam šodien tikt galamērķī. Braucam cauri Nyanget. Pirms Domsjo nogriežamies un braucam pāri Moalven upei gar Domsjo fabriku uz Ornskoldsvik. Ornskoldsvikas centrā First Hotel mums iedod karti, info...un braucam uz hosteli, kas atrodas 3 kvartālus tālāk. Īpašnieki nav uz vietas, tacu kāda zviedriete, kas ari šeit apmetusies sazinās ar tiem, un iedod mums istabiņas atslēgas...
Atkal iemiegu tikai pusnaktī...Ķermeņa atslābums!
Šodien nobraukti 138km.
17.06.2009.
Trešdiena
Pieceļamies ap 8:00. Norēķināmies par nakšņošanu (400 kr). Izbraucam 10:30.
Dodamies apskatīt Olimpisko centru, kur 1912.gadā notika Ziemas sporta spēles.
Tad braucam uz Ornskoldsvikas autoostu, jo esam nolēmuši braukt līdz Sundsvall ar autobusu, lai tas pats gabals nebūtu jābrauc vēlreiz. 11:35 mums ir autobuss (samaksājām 460kr pa abiem un 2velo). Ar autobusu braucam 2h 45min, apmēram 190km (a mēs apkārt pa kalniem nobraukājam 370km). 14:30 izbraucam no Sundsvall autoostas.
Tēvs konstatē, ka priekšējā riepa mazliet piepampusi...meklējam velo veikalu...
Njurundabommen klāt...arī veikals ir atrasts.
Meklējam ceļu tālāk...karte, ko mēs dabūjām vairs neder...atkal tikai mazā mēroga karte. Kādam vietējam uzprasām kā mums labāk izbraukt uz Hudiksvall. Un viņš mums iesaka veco ceļu gar jūras piekrasti...un tiešām skaists ceļš! Jūru gan vel neredzam...pēc kādiem 7km mūs apstādina mašīna...hehh, vietējais mūs pārbauda vai esam uz īsta ceļa!  Izrādās viņš te netālu dzīvo...iedod mums šī rajona karti, un mēs turpinām ceļu Galstrom virzienā. Nakšņojam pie jūras...tāds mazs līcītis, kur mēs vērojam putnus un barojam odus. Ātri ielienu teltī...rakstu dienasgrāmatu un gaidu vakariņas (mums kaut kā dīvaini sadalījies...tēvs taisa ēst, es taisu telti).
Šodien beidzām braukt pirms 20:00, jo tēvs mainīs savam velo riepu. Es atkal nolemju taisīt fotosesiju – putni!
Šodien nobraukti 70km.
18.06.2009.
Ceturtdiena
Pieceļamies 8:00. Top brokastis...nolēmām, ka šorīt pietiks ar siermaizītēm un kafiju. Braukt sākam 9:40. Skaists ceļš un skatu vietas. Fotosesija pie slūžām Sorskog. Tad braucam cauri Trargsund, Dyran. Pie pagrieziena uz Gnarp nogriežamies gar golfa laukumu. Braucam līdz beidzot aiz Harte ieraugām jūru...un vieta tieši atpūtai – galdiņš, soliņš. Paēdam vērojot akmeņaino jūras krastu...smidzina? Hmm, bet kamēr esam gatavi braukt viss pārgājis...spīd saule!
Aiz Jattendal baznīcas nogriežamies uz Alvsta, tad Stocka. Stromsbrukā braucam pa dambi, kas savieno salas...skaists skats! Turpinām celu caur Valsta, Rogsta. Un beidzot esam Hudiksvall. Netiekam nekā ārā pat neiebraukuši šai pilsētā...uz E4 nevar braukt, veloceļu nav tuvumā...hmmm, pavaicajam kādai vietējai, kas piebraukusi pie veikala, lai iepirktos. Viņa stāsta...un īsti ari nezin kā ar velo izbraukt...pēc brīža sieviete kāpj uz riteņa un nosaka...braucam...”to tourist beeron”...nu, nezinam, ko tas tagadiņ nozīmē...kas tas par bīronu, bet braucam!
He, caur pilsētas centru nonakam pie Info centra, kurš vēl ir vaļā...tieši plskt.18:00, bet mūs laipni uzņem un iedod kartes un pat sarunā naktsmītni (Iggesundā), ja mēs turp šovakar esam spējīgi aizbraukt. Tā nu mēs braucam...un sieviete mūs izvada no pilsētas...gan jau paspēšot iepirkties! 
Braucam pa 84 štrāsi uz Sorforsa, tad gar Langsjon ezeru...atkal konstatējam, ka braucam pa pretējo ezera krastu...nu nekas, tatad nenakšņosim kempingā, kur mums sarunāts!
Ap 20:00 apmetamies uz nakti pirms krustcelēm (tjip, rītu izlemsim kurp doties!), meža malā. Sāk līņāt...uzceļu telti un gaidu siltumā, kamēr tēvs uzvārīs putru.
Veicu aprakstu, izpētu jauniegūto karti un dodos uz „čuču muižu”. Šodien braukts 10h, un nobraukts 152km.
19.06.2009.
Piektdiena
Pieceļamies 8:20. Šodien jānokļūst Soderhamn, kur mums pakaļ atbrauks auto (pa taisno jau kādi 40-45km, ne vairāk, redzēs, cik mums sanāks). Izbraucam 10:00.
Krustcelēs nolemjam braukt pa labi, uz Enangeru. Izvēlamies atkal jaukus grants ceļus, kas tuvojoties Norralas baznīcai pārvēršas par asfaltētu ceļu.  Pārbraucam pāri E4. Soderhamn esam jau 16:00. Nobraukti 75km. Štukojam, ko sadarīt līdz plkst.22:00, kad sarunāts busiņš.
Paēdam parkā pie strūklakas netālu no Soderhamn autoostas. Tēvs aiziet uz ICA, bet man atkal fotosesija...ķeru mirkļus!
Iedzīvotāju pilsētas ielās kļūst arvien mazāk...tad atceramies, ka viņiem jau šovakar Vasaras saulgrieži... cilvēki ar maisiņiem pazūd noteikta virzienā...izdomājam, ka jāaizbrauc palūkot, kur vini visi dodas...bet neatrodam...
Garāmejošo jauniešu bariņš mums novēl „Midsomer”...nu, kaut ko tamlīdzīgu...
Ielas ap 19:30 paliek pavisam tukšas...jūtamies kā filmā, kur visi pazuduši. Šo kino mums pārtrauc POLIS, kas vizinās pa ielas vidu un vēro, lai viss būtu oki-doki!
Soderhamn tiešām ir skaista pilsēta...var jau būt, ka to mums vienkārši ir sanācis ta pamatīgi apskatīt...vienīgo...tiltiņi pār pilsētas kanālu, vecā stacijas ēka, skaistās baznīcas, Rātslaukums un pils...
Ap 21:30 dodamies Statoil virzienā...nolemjam, ka tur mūs vieglāk būs atrast, kā arī no E4 piebraukt. 22:20 mūs savāc...un transportē prom gar Gavle uz Uppsalu.
Šodien nobraukti 95km.
20.06.2009.
Sestdiena
Dace, Raimis un Čerčils(smuks, melns labradors) mūs transportē uz Ālandu salām, kur esam nolēmuši pirms došanās mājup paciemoties.Nakts busiņā. Pie Gavles nomaldamies...pareizāk teikt nobraucam no E4, lai gan nevajadzēja, pēc tam nevaram tikt uz E4 atpakaļ...pat te maldamies! 
Uppsalā esam 3:00. Laika mums gana...izstaigajam vecpilsētu...man tak vajag nobildēt to skaisto baznīcu, kuru jau n-tā noskatīju vēl ilgi pirms brauciena.
Nu, skaista...tātad tagad šī ir brauciena skaistākā pilsēta...un ik pa laikam uzskrienam virsū pamestiem velo...kāds braucams, kāds ne...bet tā viņi te stāv!
No Uppsalas izbraucam pēc 4:00. Pa taisnako ceļu uz Griselhamn, no kuriens mūs pramis nogādās uz Ālandu salām...vien tāds nieks kā vēl 4,5h jāgaida prāmis!
Nu...gaidam...a ko citu! Izstaigājam apkārtni krustu šķērsu...Čerčils jau laimīgs!
Laiku īsinām sitot klaču...ir jau ar par ko parunāt...neesam abas ar Daci tikušās 2 gadus.
Uz prāmja ēdam brokastis, ko Dačuks kā zinādams pieteicis. Uhh...atkal kādu brīdi...ilgu, ilgu brīdi ēst negribēsies! 
Nu, Somija, saturies...mēs nākam! Kaut kur netālu no Eckero plkst.12:00 (šeit laika josla ta pati kas Latvijā) piestāj prāmis.
Marienhamn esam ap13:00. Ejam pastaigā pa pilsētu...bijām augša pie bākas un vēramies no augšas uz jūru, kugiem, pilsētu...nokāpām lejā pie ostas, kur apskatījām vecu kugi „Pommern”, turpat blakus ir ari jūrniecibas muzejs. Tad izstaigajam liepu aleju, kas mūs aizveda līdz Parlamenta ēkai...blakus jaukas strūklakas...un auns, kuru nevarēju neiemēgināt. 
Pastaigājāmies arī pa gājēju ieliņu, kur pilns ar veikaliem, kas šodien diemžēl ciet...vaļā tikai kafejnīcas, frizētava un kāds pārtikas preču veikals...
Atnākuši mājās, paņemam Čerčilu un uz jūru prom...nu skaisti akmeņaini krasti...jūras šļaksti akmeņos...fotosesija! Braucot mājup izbraukājam līkumu gar Jomalas baznīcu.
Mājās uz nakšņošanas vietu esam ap 20:00. Pagatavojam abas ar Daci vakariņas...uhh, labi – kartupeļi, karbonāde, lapu salāti ar redīsiem...nu, sātīgi! 
Paēdusi nolemjam paskatīties safotogrāfēto, safilmēto...nu, vareni!
Diena bez velo, toties ar kājām pa kalniem nostaigāts ne mazums...ieeju www.draugiem.lv...atrādos! Un iemiegu ap 23:30.
Šodien nobraukti 0km.
21.06.2009.
Svētdiena
Ceļamies ap 10:30. Uhh...ir labi pagulēts! Čerčils visu nakti gulēja kājgalī. Mans sargs!
Ātri top brokastis – cīsiņi, ceptas olas, sviestmaizes un riktīga kafija.
Ap 12:00 sākam šodienas maršrutu. Iesākumā gan ieskrienam veikalā, un paķeram saldējumu, fruktus...un aliņus...priekšnoteikums labai copei! 
Tad dodamies Godby virzienā, gar Jomala. Kastelholmā apskatām viduslaiku pili, kurai bijuši daudzi īpašnieki...pašas uz brīdi iejūtamies lēdiju statusā, piemērot visādas to laiku galvassegas. Ieejas biļetes 5EUR. Turpat blakus pilij ir ari brīvdabas muzejs, kur redzamas dažādu laiku mājeles, kūtiņas, dzirnavas...bij ari cietuma ēka. Pie pašas pils ganās aitiņas...skats fantastisks!
Dodamies tālāk un ar nelielu prāmi ceļamies pāri uz Tofta, tad caur Vardo līdz nākamajam prāmim...tālāk gan nedodamies, jo mums citi plāni – jābrauc copēt! 
Toftā, tieši pie paša prāmja arī copējam...ķeram asarus. Visi tā iekarsuši, ka šis process turpinās līdz pat 19:30.
Atpakaļ braucot iebraucam apskatīt Krievu cietoksni, kura teritorija atgādina vai veselu pilsētu. Bijām pašā triecienpostenī Bomarsundā, kur varēja apskatīt tā laika lielgabalus. Augstums fantastisks...paveras plašs skats uz jūru...tālu, tālu!
Vēl uzbraucām blakus esošajā kalnā, kur agrāk bijis skatu tornis novērošanai...no šejienes labi pārredzams arī triecienpostenis. Atkal fotosesija.
Mājās esam ap 20:30. Abas ar Daci atstājam vīriešus pie zivju tīrīšanas un ejam paciemoties pie Initas...jauki iekārtojusies! Papļāpājam dzerot zaļo tēju...no lauka ienāk bērni...ehhh, kā tie bērni aug! 
Ap 22:30 esam mājās un ķeramies pie zivju cepšanas...uzvāram rīsus, sagriežam salātus...zivtiņas gardas..kriukšķ vien! Ēdam un paši sev „ceļam astes”! 
Jau atkal pusnakts.
Esam kājniekos...un laiku īsinot skatamies „Naša Raša”. Prāmis ir plkst. 4:35.
Šodien nobraukti 0km.
22.06.2009.
Pirmdiena
Šodien laižam mājup. 3:40 izbraucam no Daces mājas uz ostu...beidzot ar velo! Pa Ālandu salām nobraucam 6km. Dace ar Raimi mūs ar riteņiem pavada līdz ostai, kur atvadamies...prāmis nāk no Abo...caurbraucot! Par biļetēm 29EUR.
Stokholmā esam ap 10:00.
Nu tā...tagad mums laiks Stokholmas apskatei. No ostas Stadsgardshamnen dodamies pa krastmalu gar Grand Holtel, gar Nacionālo muzeju, pār Skeppsholmenas tiltu, kuru rotā zelta karaļkroņi, līdz nonākam pie Skeppsholmenas pils...tepat piestātnē stāv Chapmana kugis. Uzēdam pusdienas turpat krastmalā pie galdiņiem. Mums ir 3stundas laika pilsētas apskatei...tad nu dodamies! Iegriežam kādā gājēju ieliņā, turpat Blasieholmsas ielā pamanu zirga skulptūru...vēl mazliet tālāk nogriežoties pa kreisi pamanu zirgu pajūgu...drīz vien nonākam Kungstradgarden (parkā) pie Molinsa strūklakas. Turpat laukumā Kārļa XIII piemineklis. Vēl mazliet pa gatvi braucot uz priekšu pamanu Operas ēku.
Braucam gar parlamenta ēku, gar Gustava Ādolfa pieminekli, pār pilsētas kanālu, kas mūs ieved Gamla Stan tieši caur parlamenta ēkas arkām. Tad braucam garam ēhttp://www.blogger.com/img/blank.gifkai, kur pamanu no ēkas sienas gāžamies ūdens šalti...piemiņas plāksne veltīta Karalim Oskaram II. Vēl nobraucam gar Karla Johana pieminekli, tad cauri kādam parkam, kur cītīgi rosās strādnieki, kas stāda puķītes...jauka strūklaka – vīrietis cīnās ar pūķi.
Tā kā laiks palicis maz, mēginām atrast taisnāko ceļu uz Stokholmas Olimpisko stadionu, kur 1912.gadā notika Olimpiskās spēles, un tad pa to pašu ielu tālāk uz ostu. Ostā esam laicīgi, ap 15:00. Paēdam, un gaidam uzkāpšanu uz prāmja Romantika klāja 
Šodien nobraukti 23km (17 no tiem pa Stokholmas ielām).

Kopā 717km gandrīz 7pilnās dienās.

svētdiena, 2011. gada 25. decembris

Ziemeļamerika2011










30.jūnijs.

Pamostamies pirms septiņiem...modinātajs vēl nav nozvanījis. Teltī pamatīgs mitrums. Migla krīt lejā! Solās būt jauka , saulaina diena, tik to sauli kāds varētu pakoriģēt, lai nespīd tiešā tēmējumā virsū...


Sariktējuši visas pekeles uz velo, dodamies Sombras ostas virzienā. Upe tīta miglā, pretējo krastu gandrīz nemaz nevar redzēt...vien aprises.

Ap esam Sombras ostā, pramis aizdevies uz otru krastu...gaidam atpakaļ! Pāri St Clair River ceļamies 5-7minūtes. Pasu kontrolē uzkavējamies 45minūtes – aizpildam zaļās deklerācijas kartes. Samaksājam 12$ par ASV/Kanādas robežas šķērsošanu un braucam pa Marine City ieliņām New Batimore virzienā. Nelielās pilsēteles arhitektūra ir fascinējoša, te jūtama franču ietekme, tajā pat laikā te ir saglabāta mazpilsētas atmosfēra. Pilsēta dibināta 1887.gadā, pirms tam tā tika uzskatīta par ciemu, kurā attīstījās zāģmateriālu tirdzniecība. Vēlāk attīstījās kuģniecības nozares -kuģi pārvadāja zāģmaterialus uz Detroitu, pasažieru kuģi vizināja pasažierus uz St Clair ezera mazpilsētām. Tieši šeit daudzi virsnieki un jūrnieki apmetās uz dzīvi...viņu saceltās mājas upes krastā veido vēsturisko centru. Pie upes sardzē stāv Pêche Island Lighthouse, kuras gaismas kūļi nemitīgi mainās St Clair ūdeņos un vēro Kanādas krastus. Vēl tagad bieži vien var redzēt, kā kāda jūrnieka ģimene stāv krastā un gaida viņu mājās.

Ripinām tālāk pa mazajiem ceļiem līdz pat Anchoville, kur koku ēnā pie kādas katoļu skolas nolemjam ieturēt pusdienas. Līdz šai pilsētai St Clair ezera krastā braucām pa grants ceļiem, kas vijās augšup lejup, un būtībā visu laiku bijām paslēpušies no saules, kuras stari kļuva arvien spēcīgāki.

Tālāk braucam gar St Clair ezeru, cauri New Baltimore, kas atrodas šī ezera ziemeļu krastā. New Baltimore ir samēra jauna pilsēta, dibināta 1931.gadā. Tā kā tā atrodas Anchora Bay līcī, tad šeit pieejami jauki iekārtoti publiskie parki un pludmales, kā arī iepirkšanās centri.

Tālāk dodamies Rochesteras virzienā pa garu, taisnu, mašīnām pārblīvētu un visai neinteresantu ceļu – 23miles Rd, pa kuru mums jāripina 25km.

Pēc pulkstnes diviem pie kādas katoļu baznīcas nolemjam koku ēnā atpūsties, jo grādi pēc Celsija jau+32. Stundu te pavadam atlaidušies zālītē un dzerot dažādus šķidrumus...kas nu kuram tuvāks..man tomēr remdējumu dod tīrs ūdens!

Pēc stundas turpinām ceļu. Šķērsojam 53 štrāsi un tālāk ripinām cauri Shelby Charter Township. Sākas kalnains apvidus, tuvojamies Pontiac pilsētai, kuras sarežģītajos ielu pinumos sapinamies...esam saguruši, neēduši un lielā pilsētā...tā kā izkulties līdz gaismai nesanāks, tad skatamies pēc naktsmītnes tepat tuvumā...

Atrodam tuvāko Feather Stone Rd apkaimē...trīs zvaigžņu viesnīca. Samaksājam 97$ un nesam savas mantas un riteņus uz istabiņu 3.stāvā. Es sāku iekārtoties...ieliku mikroviļņu krāsnī istabiņa piedāvāto popkornu, uzliku kafiju...tēvs nolēma iziet ielās...laikam atkal sakārojās aliņš...un tā viņš pazuda uz stundu...veikala meklējumos!

Man tika atnests rozā vinčuks vismazākajos iepakojumos...toties 4gab. :)

Šodien nobraukti 80km.

1.jūlijs.

Mostamies 7os, jo 8os jau esam nolēmuši izrakstīties no viesnīcas. No rīta esmu šokā...tēvs nodevis pa bundžām...visas 4 iztempis! Kā jau varbūt iepriekš minēju, tas man netīk, bet ok...ne jau man viņu mācīt dzīvot. Mazliet uzvilkusies, izliekos, ka viss O.K.

Arī turpmākie tēva gājieni šodien man šķiet neadekvāti, jo, ja jau esam nolēmuši braukt, tad jābrauc nevis jāmeklē varianti kā nokļūt no punkta A uz punktu B...tā mēs Pontiac centrā iebraukuši sākām meklēt autoostu vai staciju, ar ko varētu nokļūt līdz Jackson. Protams, ka karstums nav patīkams, bet mēs meklējumos pavadījam gandrīz 3 stundas... Veltīga laika nošķiešana, jo atradām mazu būdiņu jeb vagoniņu, kurā ir gan autoosta, gan stacija, un izrādās, ka uzreiz nemaz biļetes nopirkt nevar...tās jāpasūta...ja būtu bijuši bez riteņiem, tad vēl šodien būtu dabūjuši vietas uz Jackson. Tā mēs lielas pilsētas vidū pēkšņi sajutāmies kā nekurienē... Tikai pēc 11:30 braucam tālāk. Gaisa temperatūra +39. Laikam ar visu to, mēs tik viegli prom no Pontiac netiekam...piemetas vadātājs!

Mierinām sevi ar domu, ka vismaz šo pilsētu būsim apskatījuši tā pamatīgi :)

Tā kā esam aizkavējušies, uz ieplānoto nakts vietu nebraucam, bet meklējam īsākus ceļus uz Ann Arboras pusi. Nonākam pie Walled ezera. Te nolemjam pie kāda no ezera malā esošajiem galdiņiem paēst. Vēsajā ūdenī paplunčinu kājas.

16os dodamies tālāk pāri 96 štrāsei uz kartē noskatīto kempingu Sokol...un, ja jau, tad jau...atkal nepareiza izvēle...taču 9mile Rd man ļoti patika...un bija vērts redzēt tās burvīgās meža ainavas un, slēpjoties koku ēnā, raiti ripināt. Šeit manījam slāviskas izcelsmes nosaukumus ceļiem (Natasha Rd, Rushton Rd). Iebraucām kādā babtistu baznīcā pajautāt ceļu uz šo kempingu...mums iedeva padzerties ūdeni...tas garšoja tik labi, ka tēvs to pielicis pie lūpām baudīja riktīgi...puslitru no vietas.

Kempingu atradām, bet kā jau te mēdz būt, dienas kempingos nakšnošana nav atļauta. Nesarunājuši braucam tālāk.Kļūst tumšs...pirmo un vienīgo reizi pielietojam līdzi paņemtās lampiņas. Braucam pa Marshal Rd, Silver Lake Rd, virzienā uz 23 štrāsi. Pie tās arī paliekam...nomaskējušies aiz liela koka uzslienam telti...ne jau uzreiz, tikai tad, kad pilnīgi satumsis, jo kāds saimnieks netālu mūs vēro. Riteni tiek paslēpti krūmos. Ap 23iem esmu teltī un pēc brīža jau iemiegu.

Šodien nobraukti 85km.

2.jūlijs.

Agrais rīts.Pamostamies 6os un ātri mudinu tēvu āra no telts...fiksi, fiksi, nevienam neredzot, salokām telti, un mierīgu prātu sākam brokastot. Sāk laistīt iestādes zālājus – rīta duša mums ar!

Diena solās būt jauka, taču sutīga. Jau 70s dodamies ceļā, un jūtam, ka sutoņa ir klāt. Braucam caur Hamburgu (mazs miestiņš). Tad nogriežamies pa kreisi uz Strawberry Lake Rd...vienkārši ideāls ceļš! Nav brīnums, ka šo ceļu izvēlējušies daudzi riteņbraucēji...līkumo, kalnains apvidus un jaukas ainavas. Tālāk pa Huron Rd...es ripinos labu gabalu pirms tēva...pamanu labu autiņu, pie kura stāv glīts vīrietis...saskatamies...sasveicinamies...es braucu talāk un funktierēju, ka kaut kur redzēts (ja es nebūtu jau iepriekš dzīvē šīs sajūtas pārbaudījusi, es droši vien par to neturpinātu lauzīt galvu, bet es domāju...ilgi). Jā, vai tik tas nebija šova American Idol vadītājs Saimons Kauels...tā paliks mīkla, jo es nebraucu pārliecināties :)

Uzbraucam uz Territorial Rd. Karstums pieņemas spēkā. Tankštellē piestājam „uzpildīties”, tālāk dodamies pa Stofer Rd...turpinām braukt pa maziem grants ceļiem līdz 94 štrāsei, kur sākas OldHwy12, kas vēlāk pārtop par Jackson Ave. Braucam caur Chelsea. Maza mazpilsēta, kas atrodas stundas brauciena no Detroitas (te visu rēķina laika intervālos nevis km), kas tikai 2004.gadā tikusi pie mazpilsētas statusa...pirms tam bijis ciems.

12os piestājam paēst...un tur arī paliekam līdz plkst. 17:30. Lielas liepas ēnā pavadām 5,5 stundas...karstums tiešām pamatīgs!

Ap 18:40 iebraucam Grass Lake. Miestiņa centra ieraugām tankštelli un tur arī iepērkamies...dzeramais ūdens, tēvam gāzētie dzērieni, augļi...šeit notusējam vai veselu stundu...atdzeramies, pētām iegādāto karti, jo no iepriekšējās esam izbraukuši :)

Šeit tiek ieturēts savs lauku raksturs ar bagātīgu mantojumu. 1842.gada šeit tika uzbūvēta dzelzsceļa stacija, kas ari šodien ir labi saglabājusies un joprojām darbojas dzelzsceļa līnijā pilsētas austrumos.

Izpētījuši karti nolemjam braukt uz kempingu Apple Creek. Reģistrējamies ap 20:10. Omulīgs tantuks reģistrējot valsti, no kuras esam iebraukuši saka: Man laimējies, varēšu stāstīt, ka manā maiņā pirmie viesi no šīs valsts!

Uzslienam telti mums ierādītajā vietā...pie priedēm, netālu baseins, un turpat netālu arī labierīcības un dušas. Tikko telts uzslieta, sāk smidzināt...saliekam mantas iekšā...sāk gāzt...zibeņot...rībēt! Zeme ir pelnījusi veldzi...laikam mēs arī.

Taču lietus neliedz baudīt karaoki, kas tuvināja sabraukušos ļautiņus līdz pat pusnaktij.

Šodien nobraukti 60km.

3.jūlijs.

Modinātajs nozvana plkst.6:00. Ceļamies, savācam slapjo telti un T-kreklus, kurus novilkām, lai saglābtu teltī ieplūstošo ūdeni...pa neadekvāta vietā izveidoto lodziņu, precīzāk, pa vīlēm nāca iekšā ūdens.

Izbraucam 7:20. Braukšana šorīt dikti feina. Ļoti patika FolksRd – koku alejā varējām maskēties no saules. Izbraucām cauri Napoleon, Cement City, kas atrodas Lenawee apgabala Woodstock ZR stūrī, un šis nosaukums tai piedēvēts pateicoties cementa uzņēmumam, ko šeit izveidoja tālajā 1901.gadā.

Mūsdienās cementu rūpnīcas gan vairs nav, bet tās drupas var redzēt uz DR no pilsētas Goose ezera krastā. Pašlaik pilsētiņa vairāk vai mazāk pilda tādu kā tuvu esošās Jackson strādājušo izmitināšanas funkciju, jo tā atrodas tikai 10jūdzes no tās...ērti izbraukāt.

Vietām pamanām cilvēkus karietēs...amišus, kas pārvietojas zirgu pajūgos. Viņu karietēm piestiprināti oranžie drošības trijstūri, pat glaunākas pašu darinātas uzpariktes, kas izcēlās ar oriģinalitāti. Amiši strikti ievēro pieticīgu dzīvošanu, vienkāršu apģērbu un moderno ērtību noliegšanu.

Kādā karietē sēdošie jaunieši,baltos kreklos un melnās vestītēs, smaidīgi māja sveikas...pēc brīža braucām garām kādai sētai, kur divi mazi, varbūt piecus sešus gadus veci puikas baltos kreklos, melnās bikšelēs ar lencītēm, skraidīja pa sētu...tikko atbraukuši no baznīcas...ir taču svētdiena.

Šodien nolemjam ātrāk mest mieru. 17:45 iebraucam kempingā Angel Cave Park Campgruond, netālu no Girard. Šodien nobraukti 80km.

4.jūlijs.

Ceļamies 6:15. Brokastīs atkal sausās zupiņas...jau apnikušās. Sākam braukt 7:25.

Vakar kempinga teritõrijā paukšķināja...jau trešo dienu dzirdējām svētku gaisotni visapkārt. 1.jūlijs bija Kanādas svētki, šodien Amerikas svētki.

Braucam caur Sherwood...mazliet nomaldamies...atkal kādi 7km klāt...nieki! Pa Divison Rd izbraucam uz Dunn Rd. Braucam caur Colon, uz kuru varētu attiecināt "Magic Capital of the World", jo tieši šeit ir kompānija ar nosaukumu Abbott Magic Company, kuru dibināja burvji Percy Abbott no Austrālijas un viņa draugs Harijs Blackstons, un Recil Bordners. Šeit tika ražoti dažādi materiāli, dažādiem burvju trikiem. Katru gadu augustā šeit pulcējas vairak nekā 1000 burvju triku izpildītāji un mīļotāji. Šis festivāls, oficiāli "Ebota Magic salidojums", aizsākās 1934.gadā.

Šeit var ko vairāk uzzināt par šiem festivāliem: http://www.magiccapitaloftheworld.com/

Mazās pilsēteles ieliņās iznākuši ļaudis...iekārtojušies uz krēsliem, ar karodziņiem...jūtamies kā pirmie parādes dalībnieki izbraucot cauri tieši pa centrālo ielu. Plivinās amerikāņu nacionālais karogs...arī mēs esam pie tāda tikuši...iemainījām kempinga īpašniekam pret Latvijas karodziņu.

Aiz pilsēteles atkal pamanām ceļa zīmes, kur sazīmētas karietes...ta nu mēs braucam pa plato ceļa malu, izvairīdamies no zirgu atstātajām čupiņām :)

Izbraucam uz 66 štrāses, tad atkal uz 86 štrāses. Pēc 11iem nolemjam paēst...kas zin, kad atkal būs kāds koks, kura ēnā mēs varam nedaudz atpūsties un paēst.

Aiz Centreville, pēc plkst.13iem atkal pauze...dzeram ūdeni, graužam riekstus...Centreville ciemats atrodas pie pašas Kalamazoo apgabala robežas. Visapkārt daudz saimniecību, daudz meža teritoriju. Šeit atrodas garākais, vēl atlikušais, koka tilts – Langley Covered Bridge, kas būvēts 1887.gadā. Ciemata centrālajā laukumā mājās pilnīgi noteikti atgādina Viktorijas laika stilu. Daudz mazu veikaliņu.

Ap plkst.15iem esam Three Rivers. Atkal mazliet sanāk pamaldīties, jo tam 60ceļam, ko esam izvēlējušies, pēkšņi ir gan rietumu, gan dienvidu un pat austrumu virziens, un tos debess pušu apzīmētājus-burtus mēs nepamanījām. Tiklīdz uzbraucam uz Hoffman Rd, viss paliek skaidrs. Atkal lieki 10km, bet tas viss ir pie lietas! Un kur teikts, ka cits ceļš būtu bijis labāks par to, uz kura uztrāpam? Ka tik braukt!

Ir jau 16:30, kad iebraucam Garezerā. Nobraukti 75km.

Pieplusojam vēl 380km šī gada velobraucienam pa Ziemeļameriku.

P.S. Sekojiet tālāk...drīz būs apraksts arī par maršrutu no Garezera līdz Muskegon, kurp devāmies, lai ar prami pār Mičiganas ezeru dotos uz Milwaukee, un tad no Čikāgas lidotu mājup.