Kā jau katru vasaru, vismaz vienam velobraucienam ir jābūt garam, divu dienu vai pat trīs.
Tad nu ar Regīnu kopā nolemts doties divu dienu braucienā.
Pirmkārt, man jānokļūst pie Regīnas uz Rīgu, kur salādējam abus velo viņas mašīnītē un dodamies līdz Krustpilij. Tur nolemts izbraukt pirmo 10km aplīti.
Dvietē vīna darītāja mājā viss kluss. Te arī izmantojam laiku lietderīgi-atpūtinām kājas, feinajā piemājas zālienā jogas elementu pielietošana, roku apslacīšana ar vēsu akas ūeni.
Bebrenē divas pauzītes-viena izplānota, otra neplānota. Tikko gatavas doties pēc pusdienu pauzītes tālāk, kā sanāk nelāgi-nopukšķ riepa Regīnas ritenim. Tā kā pirms kāda laiciņa braucām garām sētai, kurā pamanīju darbojamies vīriešus, tad noteikti jādodas turp-gan tak kāds palīdzēs šo problēmu atrisināt. Un jā, saimnieks piedāvā palīdzēt. Arī ūdens pudeles izdodas uzpildīt un tiekam pie vērtīga padoma kā tikt uz Subati pa baudāmāku ceļa posmu.
Subatē ieripinām no lielceļa caur Kazimirvāli. 20:00, veikalu tieši aizslēdz mūšu acu priekšā, taču Regīnai izdodas veikala ļaudis pierunāt izslāpušam ceļiniekam nopārdot ūdens pudeli.
Ja jau esam pierobežā, tad pieripinam arī pie robežas staba...ar vienu kāju Lietuvā!?
Gārsenē ieripinām īši pirms tumsiņas. Cik labi, ka zināmi īsākie ceļi, taciņas. Te būts kādā veloceļotāju nometnē tālajā 2005.gadā
Tad nu ar Regīnu kopā nolemts doties divu dienu braucienā.
Pirmkārt, man jānokļūst pie Regīnas uz Rīgu, kur salādējam abus velo viņas mašīnītē un dodamies līdz Krustpilij. Tur nolemts izbraukt pirmo 10km aplīti.
Pēc vizināšanās pa Jēkabpili dodamies uz Gārseni. Gārsenes pilī kāzas. Mēs uzstumjam savus velo uz otrā stāva kopējām istabām un saklājam sev naksniņas... lai gan izskatās gandrīz pēc dzīru galda.
Rīta paredzēta gara diena. Jāizguļās, lai gan ausīs skan gan valša taktis, gan disko. Brīžiem šķiet, ka labāk būtu bijis ko piedienīgu uzvilkt un iejukt kāzu viesu pūlī.
9:00 no rīta esam gatavas brokastot un doties savā lielajā velotripā :)
Tuvojamies Asarei
Tadenavā. Raiņa muzeja teritorijā
Dunavas baznīca
Dunavas pārceltuvē
Atpūtas vieta. Ceļa malā feini lieli akmeņi, kā reiz galdiņa lomas atveidotāji, nogurušu ceļinieču sagurušo kāju stutēšanai. Arī "Cukuriņu"saimniece ar mazdēlu iznāk apsveicināties. Vēlāk sarunājam arī noskalot sagurušās miesas pie vēsā akas ūdens un saliet ūdeni līdzi ceļam. 50km nobraukti, kājas atputinātas. Var doties tālāk uz Dvieti.
Dvietes palienes skatu tornis sasniegts, savvaļas lopiņi redzēti. Sastapām gan tikai govis.
Šodien kopā pieveikti 123km...un nekāda gulēsana, jo Gārsenes pils pasākumu plānā šovakar vidusskolēnu izlaiduma balle. Rīts atkal pienāk šaurām ačtelēm.
Trešajā celojuma dienā padomā Gārsenes parka apskate-jāatrod pēc atmiņas gan barona krēsls, gan mīlestības koki.
Atvadāmies no Gārsenes pils un feinajiem ļautiņiem. Liels paldies Dacei par uzņemšanu un izguldīšanu (iesaku arī citiem ceļiniekiem)!
Aizbraucam ar auto līdz Aknīstei un izbraukājam ar velo spēles kontrolpunktus, apskatām pilsēteli.
Sēļu parks
Pēc tam ar auto līdz Viesītei. Te nolemjam arī paslēpņot, ne tikai apmeklēt spēles kontrolpunktus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru