Kad Jelgavas velo vasara 2016 noslēgusies, kopā ar brāli un viņa draugu kompāniju nolemts doties trīs dienu velobraucienā pa Vidzemes ārēm.
7.septembra vakarā izbraucam 5 cilvēku kompānijā (es un brālis, Agnese un brālis un vientuļais Kārlis bez māsas) no Jelgavas. Auto piekabē 5 velo, velo somas, guļammaisi, pārtika. Nakšņošana paredzēta pie Veltas tantes Valmieras pusē, kaut kur starp Valmieru un Smilteni.
Veltas tante mūs sagaida ar bagātīgi klātu galdu. Visi kā viens domājam kā no tā piecelties ar godu!
Fotogrāfijas no šī brauciena kkur pazudušas, bet atmiņās viss tik košās krāsās, ka varētu aprakstīt ik momentu.
8.septembris. Saliekam velo somas uz riteņiem un plkst.9:30 izbraucam no tuvumā esošās apdzīvotās vietas ar nosaukumu Jaunvāle. Protams, kādam esmu savajadzējusies un mans telefons kabatā nenorimis ķērc sapīties , ka es nolemju braucot tomēr pacelt un parunāties. Kādu brīdi jau feini izdodas, bet tad no sētas izskrien suns norejot tik pamatīgi, ka es bremzējot sapinos, sapinos... labi, ka nenokrītu pār stūri uz mutes... drošība pirmajā vietā! Apstājos un pabeidzu sarunu.
Tālāk nolemju vairs neparakstīties uz telefona celšanu: neesmu mājās un viss!
Paripinām garām Mūrmuižas ēkām... sakopta vide. Tālāk caur Kaugurmuižu uz Kocēniem. Kokmuižas barona pils priekšā jāuztaisa kopējs foto vēsturei. Te arī nolemju nedaudz paslēpņot, kamēr parējie paēnā atpūšas un remdē slāpes. Kokmuižas barona tiltiņš izpētīts.
Tālāk mūsu ceļš gar dīķiem vijas Mujānu virzienā. Mujānu viduslaiku pils drupas no ceļa pamanīt nemaz nav tik viegli, aizaugušas kokos. Te bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, celta ap 1473.gadu. Tepat bijusi arī Mujānu muiža, dzirnavas, dzirnavu dīķis, muižas parks. Pēdējo reizi pils nopostīta Ziemeļu kara laikā, tagad nav iespējams saskatit pils plānojuma pamatus, vien baltais tornis kā vēstures liecinieks pussagruvis stāv un vēro apkārtnotiekošo.
Nonākuši līdz P11 dodamies Dauguļu virzienā. Tā kā atkal kartē pavīd kāds geo, tad pirms Vīķvēnu purva nogriežamies, un uz Augstrozi dodamies pa meža ceļiem un neceļiem. Kamēr parejie atpūšas pie Augstrozes baznīcas, es apskatu bijušās muižas teritoriju, baznīcu, dīķi un atzīmējos slēpnī. Atradu arī "ceļotāju".
Sekojot geo kartei gar Klagatu purvu, pa ceļu, kas uz lauka beidzas, pa dubļainu bezceļu jeb treknām traktora risēm nonākam pie super geo slēpņa...bija to vērts! Visiem maniem ceļa biedriem bija interesanti to aplūkot.
Tālāk mūsu ceļš atkal vedina gar Purgaiļu purvu, gar Lidlauka ciemu uz Limbažiem. Tur sarunātas istabiņas Airēšanas centra kopmītnēs. Iekārtojamies, nomazgājamies un esam nolēmuši doties apskatīt pilsētu, feini kaut kur pasēdēt, pamalkot alu un kaut ko uzkost vakariņās.
Tā nu ar paziņu sakariem nonākam pie restorāna "Viesis", kur pieēdam pilnus vēderus, nobaudām Brenguļu alu (drīz jau atkal pie tā tiksim, turp dodamies). Vakara pastaiga gar Limbažu Lielezeru.
Kopā noripināti 83km.
9.septembris.
Celšanās samērā viegla. Jogurts brokastīs, vēl rīta aplītis pa Lielezera dabas takas koka celiņiem un tad prom. Pirmā pieturvieta Katvari. Katvaru muiža ar spocīgo liepu parku. Muižas ēkas priekšā esošajā parādes laukumā apstādījumu vietā 1970.gadā iekārtots sporta laukums, bet viss pārējais parks ar kokiem un stādījumiem saglabāts to sākotnējā izskatāNo senā koku labirinta palikušas vien paliekas, bet iespaidīgas.
Pa ceļam piestājam Pociemā. Ir nolemts uzņemt enerģijas batoniņus, tāpēc piestājam pie Pociema baznīcas. Izstaipām sagurušos muskuļus un dodamies tālāk uz Puikuli. Esam jau Alojas novadā. Paripinām garām Puikules muižai, sarkano ķieģeļu ēka neogotikas stilā zibina starp dzeltenajām koku lapām.
Grants ceļi, baltais lielceļs līkumo līdz Braslavai, kur nogriežam pa labi un iebraucam apskatīt arī muižas parku. Skatienu piesaistīja četrstūru kolonādes paviljons, un, lai gan no tā rudenīgi saulainajā dienā nāca urīnpilnu kaktu smaka, momentfoto tomēr tapa. Var redzēt, ka sakopta vide, atjaunots paviljons, uzkalniņā redzamas drupas, kāpnes..
7.septembra vakarā izbraucam 5 cilvēku kompānijā (es un brālis, Agnese un brālis un vientuļais Kārlis bez māsas) no Jelgavas. Auto piekabē 5 velo, velo somas, guļammaisi, pārtika. Nakšņošana paredzēta pie Veltas tantes Valmieras pusē, kaut kur starp Valmieru un Smilteni.
Veltas tante mūs sagaida ar bagātīgi klātu galdu. Visi kā viens domājam kā no tā piecelties ar godu!
Fotogrāfijas no šī brauciena kkur pazudušas, bet atmiņās viss tik košās krāsās, ka varētu aprakstīt ik momentu.
8.septembris. Saliekam velo somas uz riteņiem un plkst.9:30 izbraucam no tuvumā esošās apdzīvotās vietas ar nosaukumu Jaunvāle. Protams, kādam esmu savajadzējusies un mans telefons kabatā nenorimis ķērc sapīties , ka es nolemju braucot tomēr pacelt un parunāties. Kādu brīdi jau feini izdodas, bet tad no sētas izskrien suns norejot tik pamatīgi, ka es bremzējot sapinos, sapinos... labi, ka nenokrītu pār stūri uz mutes... drošība pirmajā vietā! Apstājos un pabeidzu sarunu.
Tālāk nolemju vairs neparakstīties uz telefona celšanu: neesmu mājās un viss!
Paripinām garām Mūrmuižas ēkām... sakopta vide. Tālāk caur Kaugurmuižu uz Kocēniem. Kokmuižas barona pils priekšā jāuztaisa kopējs foto vēsturei. Te arī nolemju nedaudz paslēpņot, kamēr parējie paēnā atpūšas un remdē slāpes. Kokmuižas barona tiltiņš izpētīts.
Tālāk mūsu ceļš gar dīķiem vijas Mujānu virzienā. Mujānu viduslaiku pils drupas no ceļa pamanīt nemaz nav tik viegli, aizaugušas kokos. Te bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, celta ap 1473.gadu. Tepat bijusi arī Mujānu muiža, dzirnavas, dzirnavu dīķis, muižas parks. Pēdējo reizi pils nopostīta Ziemeļu kara laikā, tagad nav iespējams saskatit pils plānojuma pamatus, vien baltais tornis kā vēstures liecinieks pussagruvis stāv un vēro apkārtnotiekošo.
Nonākuši līdz P11 dodamies Dauguļu virzienā. Tā kā atkal kartē pavīd kāds geo, tad pirms Vīķvēnu purva nogriežamies, un uz Augstrozi dodamies pa meža ceļiem un neceļiem. Kamēr parejie atpūšas pie Augstrozes baznīcas, es apskatu bijušās muižas teritoriju, baznīcu, dīķi un atzīmējos slēpnī. Atradu arī "ceļotāju".
Sekojot geo kartei gar Klagatu purvu, pa ceļu, kas uz lauka beidzas, pa dubļainu bezceļu jeb treknām traktora risēm nonākam pie super geo slēpņa...bija to vērts! Visiem maniem ceļa biedriem bija interesanti to aplūkot.
Tālāk mūsu ceļš atkal vedina gar Purgaiļu purvu, gar Lidlauka ciemu uz Limbažiem. Tur sarunātas istabiņas Airēšanas centra kopmītnēs. Iekārtojamies, nomazgājamies un esam nolēmuši doties apskatīt pilsētu, feini kaut kur pasēdēt, pamalkot alu un kaut ko uzkost vakariņās.
Tā nu ar paziņu sakariem nonākam pie restorāna "Viesis", kur pieēdam pilnus vēderus, nobaudām Brenguļu alu (drīz jau atkal pie tā tiksim, turp dodamies). Vakara pastaiga gar Limbažu Lielezeru.
Kopā noripināti 83km.
9.septembris.
Celšanās samērā viegla. Jogurts brokastīs, vēl rīta aplītis pa Lielezera dabas takas koka celiņiem un tad prom. Pirmā pieturvieta Katvari. Katvaru muiža ar spocīgo liepu parku. Muižas ēkas priekšā esošajā parādes laukumā apstādījumu vietā 1970.gadā iekārtots sporta laukums, bet viss pārējais parks ar kokiem un stādījumiem saglabāts to sākotnējā izskatāNo senā koku labirinta palikušas vien paliekas, bet iespaidīgas.
Grants ceļi, baltais lielceļs līkumo līdz Braslavai, kur nogriežam pa labi un iebraucam apskatīt arī muižas parku. Skatienu piesaistīja četrstūru kolonādes paviljons, un, lai gan no tā rudenīgi saulainajā dienā nāca urīnpilnu kaktu smaka, momentfoto tomēr tapa. Var redzēt, ka sakopta vide, atjaunots paviljons, uzkalniņā redzamas drupas, kāpnes..
Cauri Burtnieku novadam uz Mazsalacu. Pa taisno dodamies uz viesnīcu "Miks", iekārtojamies un pasūtām arī paēst turpat kafejnīcā "Miks". Plašajās istabās un labiekārtotajās vannasistabās jūtamies okey. Pēc vēlajām pusdienām vai tomēr vairāk velk uz vakariņām, nolemjam vēl izbraukāt Skaņā kalna dabas parku. Papildus atrakcijas-bērnu laukumi, kokgriezumi, kalni gar Salacu augšup-lejup. Muskuļi vienkārši vibrē no piepūles :)
Vēl jau kopā spēlētas kārtis, smiets par dažādiem jokiem no sadzīves. Kompānijai ir liela nozīme...mēs te kā dažādi ģimenes locekļi, ar savu redzējumu, ar dažādu pieredzi un arī vecuma robežas tādas vispārinātas :)
Kopā šovakar noripināti 73km.
10.septembris
Pamostamies labi, gulēts labi. Plkst.9:25 izbraucam no Mazsalacas. Vispirms caur Vecati, tad pietuvojamies Burtnieku ezeram. Pie ezera papusdienojam, tad Burtnieku muižas parkā jāielogojas geo, atstutējusi velo pie parka vārtiem izložņāju apstādījumu labirintus...traks var palikt!
Atvadāmies no Burtnieka un dodamies uz Pidriķi. Protams, pie šādas apdzīvotas vietas zīmes noteikti ir jābildējas! :D
Valmiermuiža sasniegta launagā. Alus darīavas aliņš jānosmeķē, Valmiermuižas parka zālienā jāatlaiž kājas un galvai jāizvēdinās. Vēl jau priekšā Brenguļi!
Cauri Valmierai mazliet pamaldāmies, lai izbrauktu, bet ņemot talkā tehnoloģijas arī Brenguļi atrodas. Te jāņem izlejamais alus mājās palicējiem, piekabes aizdevējam...kā saka prezentiem!
Pilnai laimei vēl vajadzēja iebraukt Cempjos, koku skulptūru parkā "Beverīnas labirinti". Ieksā negājām, bet no ārpuses palūrējām, un galu galā arī geo slēpnis atrasts!
Tagad tik 30km/h pēdējie kilometri uz nakšņošanas vietu...tumsiņa klāt!
Šīs dienas 80km arī noripināti un esam gatavi Veltas tantes galdam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru