Velomaršrutu šoreiz neplānoju pati, bet tiku uzaicināta piebiedroties velopastaigā, ko saorganizēja un izplānoja Gaitis Grūtups Viņš sazinājās ar Modri, kas mums nedaudz arī piebiedrojās velopasataigas nelielā posmā, un pastāstīja par savu dzimto pusi, par zemnieku saimniecībām, kas te vēl saglabājušas, par to, ar ko šie cilvēki te nodarbojas, utt.
Tātad velopastaiga sākas punktā A,kas šoreiz ir Jelgavas dzelzsceļa muzejs. Bail atzīties, ka būdama jelgavniece te vēl ne reizi nebiju bijusi, lai gan jau Muzeju nakts ietvaros biju gribejusi te atnākt…uz dzelzsceļa tak vecaistēvs nostrādājis pusi dzīves, un tēvs ar te strādājis, un krusttēvs vēl tagad strādā…Nu re, tad nu es beidzot apskatīju muzeju, paklausījos stāstījumā par muzeja vēsturi un pafotogrāfējos pie muzeja āra ekspozīcijā izvietotajām drezīnam un lokomatīvju riteņiem.
Par muzeju vairāk info šeit: http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm
Tālāk ripinām pāri “gaisa” tiltam. Pavērojam Jelgavas staciju, sliedes, n-tos vagonus, un braucam līdz Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcai, kas atrodas Bauskas ielā. Šeit mums sarunāts apmeklējuma laiks. Izstaigājam baznīcas teritoriju… baznīcas dārzā ieraugam, ko neparastu…zemūdeni!
Mūsu maršruts vedina mūs tālāk pa Bauskas ielu uz priekšu, pāri Platones upītei. Tad nogriežam pa kreisi uz Staļģenes ielu, gandrīz līdz galam, un nogriežamies uz Kārniņu ceļu. Nonākuši pie apvedceļa sadalamies mazākās grupiņās, lai veiksmīgi varētu šķērsot šo lielo, mašīnām bagāto A8/E77 šoseju. Pa to nobraucam kādus 600m, pārbraucam pār Vircavas upīti, un pa labi iegriežam “Līčos”, kur esam nolēmuši ļauties vēdera pauzītei un satikt Modri, kas te ir viens no īpašniekiem. Tad nu mūsu kuplais velobraucēju pulciņš izmitinās “Zemnieka cienasta” spēļu un atpūtas laukumiņā, kur vēl uzslieta Jāņu dienu telts…piesēžam un kalusamies Modra stāstījumā. Tiekam cienāti, kā Modris smejoties saka: ar Līgo svētku pārpalikumiem! Gardās ābolmaizītes kūst mutē…Mazie līdzbraucēji izskrienās, izšūpojās…cik tad ilgi var nosēdēt tai velosēdeklītī.
Modris mūs aizved līdz “Ataugu” mājām, kur varam apskatīt saimnieka darinājumus no koka. Atkal vesela fotosesija sanāk…dīķrāma te dzīvīte izskatās, bet būtībā jau visu laiku te norisinās darbi…kamēr saimnieks mums izrāda savus darbus, tikmēr saimniece dārzā lasa zemenes…viss notiek!
Piebraucam pie Lielupes, kur agrāk slējusies Vecsvirlaukas muiža…tagad gan te tikai liela klēts palikusi, uz kuras jumta stārķis iekārtojis ligzdu.
Tāāk Modris mūs ved gar Kārniņu bedrēm, gar Pakuļiem, Dravniekiem. Piebraukuši kādās mājās pie upes, pāri redzam Teteles mednieku tornīti, kas jauki rotajās pie pretējā krastā atrodošās skolas.
Tā mēs līkumojam gar Lielupi pa balto lielceļu Staļģenes virzienā. Pabraucam garām Vimbu kapiem. Mašīnu maz, taču nolemjam vairāk pietuvoties upei, un braucam pāri sīkai upītei, pār kuru tāds govju tiltiņs vien ir, un tad pa taciņām…skaisti! Visapkārt pļavas, ganās gotiņas…Pēc kāda brīža atkal izbraucam uz ceļa, braucam cauri Vecsvirlaukai. Pretējā Lielupes krastā pamanām jauku, mazliet muižāi līdzīgu ēku…“Auči”! Tur tagad ierīkots J.Čakstes muzejs.
Tā mēs lēnā tempiņa ieripinām Staļģenē, kur parkā pie Staļģenes muižas un izglītības centra, atlaižamies uz soliņiem, atpūšamies, bet mazie atkal izskraidās.
Pēcāk braucam Jelgavas virzienā, bet iebraucam vēl kādā apskates vērtā objektā – Joahima Zīgerista īpašumā “Šauvas”, kur skatāma dzintara kapella. Skaisti iekoptajā dārzā zied rozes. Īpašuma apsaimniekotājs ir parūpējies un sagādājis mazajiem velobraucējiem gardumus. Turpat staigā arī pelēks, labi kopts runcis…
Te mēs atvadamies no pārējiem braucējiem, jo mūsu mazākais ši pasākuma dalībnieks ir saguris, un drīz vienkārši “lūzīs nost”!. Braucam caur Biļļumuižu. Labu gabalu pirms Blukām pamanu, ka Normunda ritenim riepa galīgi tukša…ta nu mēs līdz Blukām tiekam vismaz 3x pumpējot riepu. Noskatījusi šiem autobusu, viena pati turpinu braukt mājup….iegriežu pa labi uz Lediņu ceļu, tad pa Kārniņu ceļu. Uz šosejas jūtos labi…mašinas svilpo garām! Nogriežu uz Loka maģistrāli, un esmu mājās.
Man sanāca 64km. Tāds jauks izbrauciens pa Jelgavas novada Sidrabenes un Jaunsvirlaukas pagastiem.
Tātad velopastaiga sākas punktā A,kas šoreiz ir Jelgavas dzelzsceļa muzejs. Bail atzīties, ka būdama jelgavniece te vēl ne reizi nebiju bijusi, lai gan jau Muzeju nakts ietvaros biju gribejusi te atnākt…uz dzelzsceļa tak vecaistēvs nostrādājis pusi dzīves, un tēvs ar te strādājis, un krusttēvs vēl tagad strādā…Nu re, tad nu es beidzot apskatīju muzeju, paklausījos stāstījumā par muzeja vēsturi un pafotogrāfējos pie muzeja āra ekspozīcijā izvietotajām drezīnam un lokomatīvju riteņiem.
Par muzeju vairāk info šeit: http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm
Tālāk ripinām pāri “gaisa” tiltam. Pavērojam Jelgavas staciju, sliedes, n-tos vagonus, un braucam līdz Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcai, kas atrodas Bauskas ielā. Šeit mums sarunāts apmeklējuma laiks. Izstaigājam baznīcas teritoriju… baznīcas dārzā ieraugam, ko neparastu…zemūdeni!
Mūsu maršruts vedina mūs tālāk pa Bauskas ielu uz priekšu, pāri Platones upītei. Tad nogriežam pa kreisi uz Staļģenes ielu, gandrīz līdz galam, un nogriežamies uz Kārniņu ceļu. Nonākuši pie apvedceļa sadalamies mazākās grupiņās, lai veiksmīgi varētu šķērsot šo lielo, mašīnām bagāto A8/E77 šoseju. Pa to nobraucam kādus 600m, pārbraucam pār Vircavas upīti, un pa labi iegriežam “Līčos”, kur esam nolēmuši ļauties vēdera pauzītei un satikt Modri, kas te ir viens no īpašniekiem. Tad nu mūsu kuplais velobraucēju pulciņš izmitinās “Zemnieka cienasta” spēļu un atpūtas laukumiņā, kur vēl uzslieta Jāņu dienu telts…piesēžam un kalusamies Modra stāstījumā. Tiekam cienāti, kā Modris smejoties saka: ar Līgo svētku pārpalikumiem! Gardās ābolmaizītes kūst mutē…Mazie līdzbraucēji izskrienās, izšūpojās…cik tad ilgi var nosēdēt tai velosēdeklītī.
Modris mūs aizved līdz “Ataugu” mājām, kur varam apskatīt saimnieka darinājumus no koka. Atkal vesela fotosesija sanāk…dīķrāma te dzīvīte izskatās, bet būtībā jau visu laiku te norisinās darbi…kamēr saimnieks mums izrāda savus darbus, tikmēr saimniece dārzā lasa zemenes…viss notiek!
Piebraucam pie Lielupes, kur agrāk slējusies Vecsvirlaukas muiža…tagad gan te tikai liela klēts palikusi, uz kuras jumta stārķis iekārtojis ligzdu.
Tāāk Modris mūs ved gar Kārniņu bedrēm, gar Pakuļiem, Dravniekiem. Piebraukuši kādās mājās pie upes, pāri redzam Teteles mednieku tornīti, kas jauki rotajās pie pretējā krastā atrodošās skolas.
Tā mēs līkumojam gar Lielupi pa balto lielceļu Staļģenes virzienā. Pabraucam garām Vimbu kapiem. Mašīnu maz, taču nolemjam vairāk pietuvoties upei, un braucam pāri sīkai upītei, pār kuru tāds govju tiltiņs vien ir, un tad pa taciņām…skaisti! Visapkārt pļavas, ganās gotiņas…Pēc kāda brīža atkal izbraucam uz ceļa, braucam cauri Vecsvirlaukai. Pretējā Lielupes krastā pamanām jauku, mazliet muižāi līdzīgu ēku…“Auči”! Tur tagad ierīkots J.Čakstes muzejs.
Tā mēs lēnā tempiņa ieripinām Staļģenē, kur parkā pie Staļģenes muižas un izglītības centra, atlaižamies uz soliņiem, atpūšamies, bet mazie atkal izskraidās.
Pēcāk braucam Jelgavas virzienā, bet iebraucam vēl kādā apskates vērtā objektā – Joahima Zīgerista īpašumā “Šauvas”, kur skatāma dzintara kapella. Skaisti iekoptajā dārzā zied rozes. Īpašuma apsaimniekotājs ir parūpējies un sagādājis mazajiem velobraucējiem gardumus. Turpat staigā arī pelēks, labi kopts runcis…
Te mēs atvadamies no pārējiem braucējiem, jo mūsu mazākais ši pasākuma dalībnieks ir saguris, un drīz vienkārši “lūzīs nost”!. Braucam caur Biļļumuižu. Labu gabalu pirms Blukām pamanu, ka Normunda ritenim riepa galīgi tukša…ta nu mēs līdz Blukām tiekam vismaz 3x pumpējot riepu. Noskatījusi šiem autobusu, viena pati turpinu braukt mājup….iegriežu pa labi uz Lediņu ceļu, tad pa Kārniņu ceļu. Uz šosejas jūtos labi…mašinas svilpo garām! Nogriežu uz Loka maģistrāli, un esmu mājās.
Man sanāca 64km. Tāds jauks izbrauciens pa Jelgavas novada Sidrabenes un Jaunsvirlaukas pagastiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru